Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Jaunais karalis - RFS! Likumsakarīgi

RFS nederēja arī neizšķirts, jo tad uzvaras gadījumā pār eksčempionu "Riga FC" titulu iegūtu "Valmiera FC" ("zelta spēle" Latvijas futbola virslīgā nav paredzēta, bet savstarpējās spēlēs pārsvars būtu Valmieras komandai). RFS arī šoreiz palīdzēja jau spēles sākumā gūti vārti, kas neļāva pietuvoties liekam stresam, kāds varēja atnākt, ja rezultāts ilgi būtu palicis 0:0. Vērtējot sezonu kopumā, RFS panākums ir likumsakarīgs - pēc divām pēc kārtas otrajām vietām šī bija komandas pirmā sezona virslīgā bez ievērojamiem kritumiem (vispār bez tādiem visu sezonu nevar aizvadīt neviena komanda), un tituls tika iegūts gan pelnīti, gan likumsakarīgi. Pirmo reizi komanda ar nosaukumu RFS parādījās pirms desmit gadiem (pirmsākumi tai meklējami trenera Vladimira Beļajeva vadītajā 1990. un 1991. gadā dzimušo puišu komandā JFC "Skonto", bet turpinājums bija FSK "Daugava 90" un FK "Daugava" komandā, uz kuras bāzes 2011. gadā tapa RFS komanda), 2015. gadā tā bija 3. vietā 1. līgā, un tai vēl nevajadzēja tikt virslīgā, taču licenci dalībai virslīgā 2016. gada sezonā neieguva "Skonto", un līdz ar to virslīgā ienāca RFS. Sestā vieta, piektā vieta, trešā vieta, divi vicečempiones tituli un - čempiones tituls 2021. gadā. Plus vēl šogad iegūts Latvijas kauss, un tas RFS komandas vēsturē ir pirmais dubultpanākums vienā sezonā. Mērķtiecīgs darbs komandas veidošanā atnesa kluba vēsturē pirmo tik lielo panākumu un pirmo iespēju nākamsezon piedalīties UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas spēlēs.

Īpaša šī sezona ir galvenajam trenerim Viktoram Morozam. Latvijas kausu viņa vadībā RFS ieguva Valmierā - šīs pilsētas komandā vangažnieks Morozs 1997. gadā debitēja virslīgā (atgādināšu, ka Viktors ir pieckārtējs Latvijas čempions un trīskārtējs kausa ieguvējs spēlētāja lomā "Skonto FC" rindās, kā arī aizvadījis 24 spēles Latvijas izlases rindās). Čempiones titulu viņa vadībā RFS ieguva Daugavpilī - šīs pilsētas komandā BFC "Daugavpils" Viktors 2017. gada vasarā debitēja galvenā trenera lomā, pēc gada daugavpilieši viņa vadībā atgriezās virslīgā, kur 2019. gadā ieņēma 8. vietu.

Tikpat likumsakarīga ir arī "Valmiera FC" otrā vieta, un nebūtu nekāda sensācija, ja valmierieši būtu ieguvuši arī titulu. Ceturtā vieta, trešā vieta, otrā vieta - tā Valmieras komanda soli pa solim kāpj arvien augstāk Latvijas futbola virslīgā. Tagad neiekarota ir palikusi tikai virsotne. Šogad laikam tomēr vēl bija par agru, spēlētājiem vēl tomēr pietrūka pieredzes un rūdījuma (komandas vidējais vecums šosezon bija 21,7 gadi!), kas īpaši izpaudās turnīra galotnē.

Arī Valmierā trenera Tamaza Pertijas vadībā mērķtiecīgi tiek veidota komanda, un arī valmierieši sezonu aizvadīja bez ievērojamiem kritumiem. Trenerim Pertijam šis jau ir piektais vicečempiona tituls - trīs reizes ar "Skonto FC", pa reizei ar Liepājas un Valmieras komandām. Valmieras komanda (tieši šī komanda, jo 1990. gadā Latvijas (PSR) čempione bija Valmieras "Gauja") pirmo reizi reāli spēkojās par titulu un nekas neliecina, ka tā nebūs arī nākamsezon. Turklāt Valmieras komanda tagad atkal spēlēs atjaunotajā Jāņa Daliņa stadionā un tur futbolam būs pavisam cita "garša".

Valmierieši zināja, kā rit spēle Daugavpilī, arī pirms spēles viņi apzinājās, ka jākoncentrējas uz savu spēli, nevis jācer uz brīnumu "Celtnieka" stadionā Daugavpilī, un spēles beigās tieši Valmieras komanda bija tuvāk uzvarai. 0:0 nekādi neietekmēja valmieriešu vietu, bet "Riga FC" gan līdz ar to palika bez medaļām - FK "Liepāja" ar 1:0 viesos uzvarēja Jūrmalas "Spartaku" un pēc triju gadu pārtraukuma atkal ieguva medaļas. "Rīdzinieku" atkāpšanās ir tikpat likumsakarīga, cik likumsakarīgs ir RFS un Valmieras komandas panākums - nemitīgā galveno treneru maiņa (pašreiz galvenā trenera nav vispār), nemitīgas spēlētāju maiņas sezonas laikā nevar nodrošināt stabilu sniegumu. Jau zaudējuši titulu, "rīdzinieki" nezaudēja pašcieņu, katrā no atlikušajām spēlēm viņi cīnījās līdz galam, un tas dara komandai godu, tas vieš cerību, ka pēc aizvadītās sezonas tiks izdarīti attiecīgi secinājumi un nākamsezon mums nebūs par vienu pretendentu uz titulu mazāk.

"Riga FC" nav pirmais čempions kopš neatkarības atjaunošanas, kurš nākamajā sezonā paliek aiz pirmā trijnieka - 2011. gadā tā notika ar "Skonto FC", 2016. gadā ar Liepājas komandu, bet 2018. gadā ar "Spartaku". Daudz svarīgāk ir tas, kas ar komandu notiek pēc tam. Skontieši 2012. gadā kļuva par vicečempioniem un tad vēl trīs reizes pēc kārtas bija otrie, taču titulu vairs neatguva, un kopš 2016. gada komandas vairs nav. Liepājnieki 2017. gadā bija otrie, taču titulu vēl nav atguvuši, savukārt "Spartaks" vairs ne reizes nav bijis trijniekā. Redzot, cik milzīgu darbu "Riga FC" veic savas bāzes veidošanā, var cerēt, ka mēģinājums atgriezties tronī būs jau nākamsezon.

Kopš 1. jūlija pie FK "Liepāja" stūres ir serbu treneris Nebojša Vigņevičs. Tajā dienā viņa debijas mačā liepājnieki savā laukumā ar 1:0 pārspēja "Riga FC" komandu. Skaidrs, ka tas vēl neko nenozīmēja, jo treneris savu jauno komandu vēl nebija iepazinis, viņš vēl pat nezina, kā sauc visus spēlētājus. Vigņeviča vadībā Liepājas komanda guva 9 uzvaras, divreiz spēlēja neizšķirti un piedzīvoja 4 zaudējumus. Pirms tam - 7 uzvaras, viens neizšķirts un 5 zaudējumi. Atšķirība nav tika liela, taču liela atšķirība bija komandas sniegumā sezonas pirmajā pusē un tās beigās, kas ir svarīgākais. Liepājnieki pabeidza čempionātu ar četrām uzvarām pēc kārtas, viņi otro gadu pēc kārtas iekļuva Latvijas kausa izcīņas finālā (šogad gan neizdevās uzvarēt). Vigņevičam ir līgums ar klubu arī uz nākamo sezonu, bet tik sekmīgas sezonas beigas tikai apliecina šāda soļa lietderīgumu.

Nav iemesla necerēt, ka nākamsezon mums būs četri pretendenti uz titulu.

Kas būs ar Jūrmalas "Spartaku"? Uz pēdējo spēli ar liepājniekiem atkal bija pieteikti tikai 13 spēlētāji... Nav kam pat īsti pajautāt. Jācer, ka komanda vismaz būs, jo tajā ir jauni un interesanti ārzemnieki ar čempionāta labāko vārtu guvēju (14 vārti) 19 gadus veco kamerūnieti Leonelu Vambā priekšgalā, tajā ir jauni un jau rūdīti pašmāju spēlētāji. Kas būs ar BFC "Daugavpils"? Nav runas par to, ka Daugavpils varētu nebūt komandas virslīgā, taču - kāda būs šī komanda un kā veidosies attiecības ar pilsētas vadību un pilsētas sporta vadību (tas pirmām kārtām skar futbola akadēmiju, kas ir BFC paspārnē, un līdz ar to visu galvenās komandas struktūru). Izskatās, ka "glābšanās varianti" (pirms kāda laika futbola kuluāros runāja pat par iespējamo apvienošanos ar Rēzeknes komandu) vairs nav aktuāli, un tas jau ir labi.

Nav šaubu par "talantu fabrikas" FK "Metta" spēlēšanu virslīgā, kur atkal parādījušies vairāki plašākam līdzjutēju lokam līdz šim nezināmi talantīgi futbolisti - piemēram, 18 gadus vecais Lūkass Vapne, kurš ir otrais labākais vārtu guvējs starp Latvijas futbolistiem - viņam 6 vārti un 7 piespēles, Raimondam Krollim - arī FK "Metta audzēknim - no Valmieras komandas - 12 vārti un 9 piespēles. Kas virslīgā nāks klāt? Pirmās divas vietas 1. līgā jeb "Optibet" Nākotnes līgā ieņēma FK "Auda" un FK "Tukums 2000/TSS". Abas šīs komandas nāks klāt, taču, lai virslīgā būtu desmit komandas, vajag vēl vienu. SK "Super Nova"? Varbūt FK "Rēzekne"? Varbūt...

Starpsezonu laiks futbolā nav mazāk interesants un nereti intriģējošs kā spēļu sezonas laiks. Tā būs arī šoreiz. Viena no interesantākajām sezonām Latvijas futbola virslīgā beigusies, un jau sākam gaidīt nākamo... Vismaz tikpat aizraujošu.