Futbola virslīgas vadība: Stratēģiskos jautājumos mums un LFF viedokļi mēdz atšķirties

Ainārs Dakša un Maksims Krivuņecs FOTO: Paula Čurkste/LETA/TVNET kolāža

Biedrībai "Latvijas Futbola Virslīga", kas organizē Latvijas čempionātu futbolā jeb "Optibet" virslīgu, sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) mēdz būt viedokļu atšķirības stratēģiskos jautājumos, intervijā TVNET pastāstīja virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša un valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs.

TVNET: Ja pērn lielākais izaicinājums bija pielāgoties Covid-19 apstākļiem, tad šogad droši vien bija citi izaicinājumi, piemēram, spēļu kalendārs, jo komandu skaits mainījās vairākkārt - sezonu sāka astoņi klubi, turpināja deviņi, bet finišēja septiņi.

Āinārs Dakša: Jā, pareizi noformulēji - pagājušajā gadā mums bija jāpielāgojas Covid-19 situācijai un tajā skaitā arī kalendāram. Šogad Covid-19 nedaudz palika otrajā plānā, un primāri bija izaicinājumi saistībā ar kalendāru. Pati kalendāra plānošana nav tik sarežģīta, taču visas izmaiņas pavelk līdzi citus notikumus - jāpielāgojas gan klubiem, gan mūsu partneriem. Arī mūsu partneri plāno savus darbus, ir arī spēļu kalendāri Eirokausos, kas jāņem vērā. Visu to ņemot vērā, virslīgas spēļu grafika plānošana vairs nav tik vienkārša. Sezonas laikā pielāgot četrus, piecus kalendāra modeļus bija šogad lielākais organizatoriskais izaicinājums. Man ir liels prieks, ka tas viss izdevās ar klubu atbalstu. Bijām gatavi arī tam, ka kāds no klubiem būtu iekļuvis Eirokausu grupu turnīrā. Mūsu kalendārs šādus logus paredzēja, bet diemžēl tam šogad nebija lemts piepildīties. Ļoti ceram, ka pārskatāmā nākotnē, varbūt jau nākamajā sezonā, tas izdosies.

Maksims Krivuņecs: Varu tikai piebilst, ka sezonu nostrādājām stabili, neskatoties uz to, ka bija daudz faktoru, kurus mēs nekādā veidā nevaram ietekmēt. No biznesa perspektīvas sezonu varam vērtēt ar pluszīmi. Un pats svarīgākais, ka varam plānot darbu ne tikai nākamajai sezonai, bet uz trim un pat pieciem gadiem. Un varam realizēt projektus, kas prasa vairāk laika.

TVNET: Kāda bija situācija Covid-19 vakcinācijas jautājumā? Pirms novembra spēlēm Latvijas izlasē tikai viens futbolists nebija sācis vakcinācijas kursu, NBA un NHL līgās ir teju 100% vakcinācijas aptvere. 

Ainārs Dakša: Latvijas futbola virslīgas sezonas sākums bija laikā, kad par obligāto vakcināciju neviens nerunāja. Izejot no šādiem apsvērumiem, tika plānota sezona. Šim jautājumam pieskārāmies tikai tajā brīdī, kad tas parādījās dienas kārībā saistībā ar plānotām vai apspriestām likumdošanas izmaiņām. Operatīvā informācija uz septembra beigām liecināja, ka vakcinējušies bija aptuveni 70% spēlētāju. Sezonas sākumā attiecībā uz klubiem šāda prasība netika definēta, līdz ar to rādītājs nav slikts. Atsevišķos klubos rādītājs jau bija 100% vai bija ļoti tuvu tam. Gala strīpa nav pavilkta, jo šobrīd tas vairs nav aktuāli. Domājot par nākamo sezonu, šis jautājums parādīsies dienas kārtībā gan saistībā ar nolikumu, gan arī attiecībā uz lokālām un starptautiskām prasībām. 

Maksims Krivuņecs: No mūsu puses bija aktīva komunikācija ar klubu vadītājiem. Kā jau Ainārs minēja, atsevišķos klubos bija gandrīz 100% vakcinācija. Daudz kas bija atkarīgs no kluba iekšējās komunikācijas, kādi bija uzstādījumi. Klubi rēķinājās, ka varbūt parādīsies noteikums, ka spēlēt drīkst tikai vakcinēti spēlētāji. Nedomāju, ka kāds spēlētājs tika piespiests vakcinēties. Attiecībā uz nākamo sezonu komunicēsim gan ar Latvijas Futbola federāciju (LFF), gan ar valsts iestādēm, lai zinātu, kas mūs sagaida. Varbūt pat būs kādas izmaiņas reglamentā, kādas prasības no UEFA vai LFF. Pagaidām nav tādas informācijas. Daudz kas ir atkarīgs no situācijas gan Latvijā, gan pasaulē.

TVNET: Maksims pirmīt teica, ka no biznesa perspektīvas sezonu var vērtēt ar pluszīmi. Cik zinu, sezonas sākumā budžets bija ar iztrūkumu, bet pabeidzāt sezonu pirmo reizi ar plusiem, kopš esat pie virslīgas vadības grožiem.

Maksims Krivuņecs: Pirms sezonas mums bija problēmas ar strīma (video straumēšanas) pārdošanu mūsu partneriem. Ļoti efektīvi nostrādājām vasarā, kad bija vairākas pārrunas gan ar partneriem, gan kolēģiem no citām līgām, lai apvienotos un izveidotu sadarbības, kas mums ļauj parakstīt svarīgus līgumus un pabeigt sezonu ar plusiem. Pats galvenais, ka mainījām savas prioritātes. Bijām piesardzīgi, jo domājām, ka kaut kas varētu mainīties. Sezonu mēs plānojam bez deficīta un bez plusiem. Visu, ko nopelnām, mēģinām ieguldīt virslīgas operatīvam un administratīvam darbam. Un, protams, kaut ko novirzīt uz attīstību. Cenšamies katru gadu piedāvāt kaut ko jaunu vai piestrādāt tajos attīstības virzienos, kuros jau darbojamies. Šogad sezonu pabeidzām ar plusiem, kas dod mums pamatu realizēt pāris projektus starpsezonā.

Ainārs Dakša: Tas lielā mērā saskan ar kopējo spēļu skaitu, kas parādās gan izdevumu, gan potenciālo ieņēmumu sadaļā. Tā neskaidrība, ar ko iesākās šī sezona, - februārī plānojām 10 klubus, sezonas sākumam gatavojāmies ar deviņām komandām, iesākām ar astoņiem, turpinājām ar deviņiem, bet pabeidzām ar septiņiem. Tas viss rezultātā summējas. Ir projekti, kurus gribam realizēt līdz nākamās sezonas sākumam.

TVNET: Sezonā bija vairāki nepatīkami notikumi - no virslīgas izslēdza "Noah Jurmala", izstājās FK "Ventspils", 10 gadu diskvalifikāciju piesprieda Edgaram Gauračam. Sponsori pamazām neuzgriež muguru futbola reputācijas dēļ?

Maksims Krivuņecs: Sponsori mums uzticas - viņi strādā ar līgu, nevis klubiem. Mūsu līga ir numur viens Baltijā. Sponsori to paši saprot. Protams, vienmēr būs kaut kādas nepatīkamas lietas, kaut kādi skandāli. Futbolā tas notiek vairāk, jo šis sporta veids ir lielāks un tajā iesaistās vairāk cilvēku. Līmenis ir ļoti augsts. Lai uzvarētu Latvijas virslīgā, klubam nepietiek vienkārši savākt miljons eiro budžetu. Dažkārt komandām vairs nav iespēju konkurēt, tāpēc klubi sāk pārkāpt noteikumus. Tas ir LFF uzdevums - nepieļaut, ka no 1. līgas uz virslīgu pārnāk klubi, kuriem nav ilgtermiņa mērķu un plānu attīstīties. Diemžēl šādas situācijas bija, klubiem izvēloties nepareizus ceļus. Ceru, ka nākamajā sezonā spēlēsim ar 10 klubiem, kā tas ir plānots. Ceru, ka situācija nostabilizēsies un varēsim vairākas sezonas nospēlēt ar 10 klubiem. Esam izpildījuši visus solījumus no savas puses sadarbībā ar sponsoriem. Domāju, ka labās lietas ir lielākas nekā sliktās.

Ainārs Dakša: Dienas beigās sausais atlikums norāda uz vienu vai otru pusi. Šobrīd redzam, ka mūsu sadarbības turpinās. Protams, ir lietas, par kurām nepriecājamies ne mēs paši, ne mūsu partneri. Kā jau Maksims teica, tā ir daļa no futbola. Un ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Futbolā monitorings ir spēcīgāks gan lokāli, gan starptautiski. Arī organizācijas, ar kurām esam noslēguši sadarbības līgumus, piedalās šajā darba procesā. Droši vien nesamelošu sakot, ka neesam pasargāti no līdzīgiem atgadījumiem arī nākotnē. Ar to vienkārši ir jārēķinās.

Maksims Krivuņecs: Labi, ka visi apzinās, ka tā joprojām ir aktuāla problēma. Pats galvenais, ka sākas darbības, kā to atrisināt un nepieļaut nākotnē. Notiek darbs pareizajā virzienā.

TVNET: Cik zinu, ir sākts darbs pie tā, lai arī Latvijas virslīgā ieviestu VAR (Video assistant referee) sistēmu. 

Maksims Krivuņecs: LFF ietvaros ir izveidota darba grupa, kas veic analītisko darbu. Tiek izskatīta iespēja ieviest VAR "light" versiju. Tas ir mazliet citādāks produkts nekā tas, ko redzam UEFA Čempionu līgā, Anglijas premjerlīgā un citās starptautiskās sacensībās. Taču tā ir vērtīga sistēma, kas palīdz tiesnešiem nepieļaut rupjas kļūdas. Tai nav tik daudz tehnisko prasību. Var filmēt ar četrām, bet labāk ar sešām kamerām. Ir vajadzīgas papildu investīcijas, lai tas būtu mobils, nevis stacionārs risinājums, - viens no variantiem ir busiņš, kas ir aprīkots ar nepieciešamo tehniku, kas palīdzētu tiesnešu darbam. Tas viss ir realizējams, vienīgais jautājums ir finansiālie izdevumi. Katru sezonu ir strīdīgas situācijas saistībā ar tiesnešu lēmumiem. Atrisinot jautājumu par finansēm, sistēmu varētu ieviest 2023. gadā - viena vai divas spēles katrā kārtā varētu notikt ar VAR. Uz katru spēli tas nebūs iespējams, tas prasa vairāk tehnikas un vairāk cilvēkresursu. Aptuveni gads paies tiesnešu apmācībās un sagatavošanā. Varbūt nākamajā sezonā varētu kādas spēles aizvadīt testa režīmā - droši vien ne virslīgā, bet 1. līgā vai Latvijas kausa izcīņā. Gan klubi, gan LFF, gan līdzjutēji pozitīvi raugās uz VAR ieviešanu. Tas ir tikai naudas jautājums.

TVNET: Nākamajā sezonā rēķināties ar 10 klubiem? Vai ir bažas par komandu skaitu?

Maksims Krivuņecs: Tas ir LFF klubu licencēšanas un akreditācijas jautājums. Prasības ir diezgan augstas. Vai prasības tiks atvieglotas? Pagaidām man nav atbildes. Janvāra sākumā mēs zināsim, kuri klubi izgāja licencēšanas procesu un ko mēs varam sagaidīt. Ja būs klubi, kas neizies akreditāciju, būs jāskatās, kādi ir risinājumi - piesaistīt citas komandas vai dot klubiem laiku sakārot formalitātes. Protams, tas viss process gan ir LFF pusē.

TVNET: iepriekšējos gados esat norādījuši, ka 10 klubu skaits ir optimāls. Vai šajā ziņā ir kas mainījies?

Maksims Krivuņecs: Ņemot vērā visus faktorus - gan sportiskos, gan biznesa, gan pandēmijas situāciju, gan izmaiņas starptautiskajos turnīros -, mūsu klubiem ir labas izredzes iekļūt UEFA Konferences līgā. Tāpēc mans personīgais viedoklis ir, ka astoņas komandas ir optimālais skaits. Tomēr gribam izveidot stabilu čempionātu un esam pieņēmuši lēmumu par 10 klubu dalību, un gatavojamies tam - plānojam kalendāru. 

Ainārs Dakša: 10 klubu turnīrs, protams, ir liels izaicinājums gan organizatoriem, gan klubiem. Tas prasa nedaudz atšķirīgu pieeju sastāva komplektācijai. Pirms trim gadiem virziens tika noformulēts. Un šobrīd no organizatoriskās puses ir visi priekšnosacījumi, lai to arī realizētu. Mums ir gan laba pieredze, gan laba sadarbība ar partneriem. Futbola nevar būt par daudz. Mums atliek to saplānot. Piecas spēles vienā kārtā ir daudz. Spēļu intensitāte ir ļoti liela, tāpēc jādomā, kā to izlīdzināt, lai tā būtu samērīga. Tas ir svarīgi līdzjutējiem, kurus nākamajā sezonā ceram atgriezt atpakaļ tribīnēs. Ja nedēļas laikā tiek aizvadītas divas kārtas, tad līdzjutējiem reizi nedēļā ir iespēja mājas stadionā sekot līdzi savai komandai. Arī "Fantasy" spēli tas padara interesantāku. Ir vairākas lietas, kas no fanošanas pozīcijām ir neatsveramas. Šobrīd mūsu pozīcija ir - mēs gribam vairāk, labāk, kvalitatīvāk. Ambīcijas ir augošas gan klubiem, gan mūsu organizācijai.

TVNET: Kā vērtējat sadarbību ar LFF? Iepriekš tika apšaubīta virslīgas organizācijas jēga, bija vēlme rīkošanas pienākumus pārņemt LFF paspārnē.

Maksims Krivuņecs: Pats galvenais, ka mums ļauj strādāt. Finansiālais atbalsts no LFF mazliet ir samazinājies, jo mūsu komercieņēmumi ir palielinājušies. Abpusēji solījumi ir izpildīti. Bija periods, kad bija politiska turbulence Latvijas futbolā. Bija daudz nezināmā. Bija politiski risinājumi, nevis mēģinājums apšaubīt virslīgas organizācijas jēgu. Ir saprotams, ja LFF grib visu centralizēt, jo tāds modelis citviet strādā. Ar saviem darbiem esam pierādījuši, ka mūsu modelis - profesionālais čempionāts ir atdalīts no LFF - strādā efektīvi. Cilvēki ir iepazinušies ar to, ko mēs darām un kā mēs strādājam. Tāpēc jautājumu vairs nav. Cilvēki redz rezultātu, un tas ir pats galvenais. Ir darba jautājumi, kur mēs viens otram nepiekrītam sadarbībā ar LFF. Bet tas ir absolūti normāli. Piemēram, par leģionāru maksu. Šis jautājums nav atrisināts. Un mēs gribam diskutēt. Man nepatīk situācijas, kad ir pieņemti lēmumi bez analīzes un pamatojuma.

Ainārs Dakša: Jautājumus var sadalīt divās daļās - operatīvie un stratēģiskie. Operatīvā līmenī mums ir ļoti laba sadarbība, šajā ziņā bez labas sadarbības būtu bijis ļoti grūti aizvadīt šo sezonu. Stratēģiskos jautājumos ir viedokļu atšķirība, tāpēc ir svarīgi veidot labāku diskusiju - nevis kategorijās patīk/nepatīk un gribu/negribu. Ir jāizvērtē visu lēmumu cēloņu sakarības. Leģionāru jautājumā tuvākajā laikā gaidām informāciju par fonda apkopojumu un to sadalījumu. Neoficiālā informācija dod pamatu apgalvot, ka pirms trim gadiem tik grūtā ceļā  pieņemtais modelis ir labs instruments, lai radītu sabalansētu konkurētspēju. Tas ir būtisks atbalsts klubiem, kas liek lielāku uzsvaru uz Latvijas jaunajiem spēlētājiem. Esam pārliecināti, ka tas ilgtermiņā dos pozitīvu efektu gan pašiem spēlētājiem, gan klubiem. Ir stipri jāpiedomā, lai pandēmijas apstākļos klubam būtu stabils finansējums. Leģionāru fonda būtība pilnībā attaisno sevi. Tas kalpo kā spēcīgs atbalsts BFC "Daugavpils" un FK "Meta" komandām, kas ir lielākās šī fonda naudas saņēmējas.

Maksims Krivuņecs: Tā ir ļoti laba motivācija izmantot jaunos spēlētājus. Virslīga pēc spēlētāju vidējā vecuma ir otrā jaunākā līga Eiropā pēc Slovākijas čempionāta. Pēc "CIES Football Observatory" datiem FK "Metta" ir jaunākais klubs visā pasaulē. Tas ļauj domāt, ka leģionāru fonds strādā. Mūsu klubi ir gan konkurētspējīgi Eiropas līmenī, gan attīsta jaunos spēlētājus.

TVNET: LFF vēlas leģionāru fonda naudu novirzīt citiem mērķiem?

Maksims Krivuņecs: Pagaidām par to nav gala lēmuma. Bija lēmums par summas palielināšanu. Var diskutēt, jo tam ir gan plusi, gan mīnusi. Bet pats galvenais ir sadalījums. Šobrīd visa nauda ir sadalīta starp klubiem. Klubi, kuriem ir lielākie tēriņi par leģionāru piesaistīšanu, apstiprināja, ka ir gatavi maksāt. Problēma ir tā, ka summas palielinājās un nav zināms, kāds būs sadalījums. Pirmais provizoriskais piedāvājums bija sadalīt naudu arī 1. līgas klubiem. Tas raisīja jautājumus, jo klubi apstiprināja sistēmu, un kāpēc gan tā būtu jāmaina. Skatīsimies, droši vien būs diskusijas starpsezonā. Domāju, ka klubi atbalstīs sistēmu, ja tā būs caurspīdīga un ar pareiziem mērķiem, pat ja sadalījums nebūs 100% virslīgai. Varbūt ir projekti saistībā ar VAR vai ko citu. Pats galvenais, lai klubi to atbalsta.

2020. gada sezonas leģionāru fonda naudas sadalījums

Maksims Krivuņecs: Mums ir vienādas intereses. Mēs esam divas organizācijas, kurām nav interešu konfliktu. Mums ir viens mērķis - attīstīt futbolu Latvijā. Mēs vairāk atbildam par profesionālu futbolu, taču virslīga un nacionālā izlase ir divi galvenie sporta veida popularizācijas avoti. Ir neskaidrs jautājums arī par UEFA solidaritātes maksājumu naudu, kas tiek pārskaitīta LFF un sadalīta virslīgas klubiem ar mērķi atbalstīt jaunatnes sistēmas un finansēt infrastruktūru. Šis instruments tiek izmantots, taču tam nav caurspīdības - nav saprotams, kādiem mērķiem un cik tiek sadalīts. Tāpēc mērķis ir izveidot sistēmu, kā šo naudu izmantot pēc iespējas efektīvāk. Piedalījos Eiropas futbola līgu asociācijas (EFLA) sanāksmē Milānā, kur bija arī UEFA vadība. Ierosināju šo sistēmu padarīt caurspīdīgāku, jo tas mums ļautu izvērtēt rezultātus. Mēs zinātu, kurš un cik daudz ir saņēmis naudas jaunatnes sistēmai, un kā tas strādā vai nestrādā. 

Ainārs Dakša: Varu piebilst, ka Maksims ir arī izstrādājis priekšlikumus par licencēšanas un akreditēšanas nolikumu, kas zināmā mērā ietver šos jautājumus. Par viedokļu atšķirību pagaidām nevaram vairāk runāt, jo projekts, cik mums zināms, šobrīd vēl nav apstiprināts.

Maksims Krivuņecs: Savu piedāvājumu ieliku arī tviterī publiskai apskatei. Mana ideja bija padomāt par pamatprincipu, kā attīstīt profesionālo futbolu ar jauniešu sistēmu. Lai klubiem būtu vairākas iespējas izvēlēties attīstības stratēģijas. Pamatprincips, kas manā skatījumā varētu strādāt - ir klubi, kuri realizē federācijas mērķus. Tie ir klubi, kuri pamatā spēlē ar Latvijas spēlētājiem, kuriem ir viskvalitatīvākā jaunatnes sistēma. Piemēram, ir klubs X, kas spēlē ar 11 Latvijas futbolistiem, un tam ir A klases akadēmija. Un ir Y klubs, kam nav saistības ar LFF interesēm, un tas vēlas spēlēt ar 11 leģionāriem. Lai klubam neierobežotu šo vēlmi un neliegtu šādu iespēju, tiek palielināti nodokļi un/vai samazinās federācijas atbalsts. Ja jums nav A līmeņa akadēmija, bet ir 1. vai 2. līmeņa sporta skola, mēs arī ļaujam būt profesionālā futbolā, bet arī samazinās atbalsts vai palielinās nodokļi. Sezonas beigās šos nodokļus pārdalām klubiem, kuri realizē LFF mērķus. Tas ļautu visiem klubiem realizēt savas stratēģijas.

TVNET: Tas, ka ir jauns Latvijas čempions pēc trīs gadu pārtraukuma - pirmo reizi triumfēja RFS. Vai un kāpēc tas ir labi?

Maksims Krivuņecs: Pirmkārt, tas parāda, ka izredzes ir katram - ka var uzvarēt ar ne to lielāko budžetu. Tas čempionātam ir ļoti svarīgi, lai čempioni mainītos. Ir daudz analītisku rakstu par konkurētspēju. Mēs redzam, ka Itālijā un Vācijā čempioni bieži nemainās, tomēr līgu popularitāte aug, jo ir cits faktors - talantu distribūcija. Ja mūsu klubi spēs līgai piesaistīt interesantus un kvalitatīvus spēlētājus, spēs izaudzināt stiprus vietējos spēlētājus, interese tikai augs. Čempionāti vienmēr ir interesantāki, ja nav visu laiku viens čempions, un izredzes ir visiem. Šobrīd ir svarīgi, lai mūsu klubi vairākus gadus spēlētu Eirokausos. Tas nākotnē mums palīdzēs pacelties UEFA rangā, lai piesaistītu vairāk naudas čempionātam un jaunatnes sistēmai. Svarīgi, lai ir cīņa par katru vietu - pirmo, otro, trešo un tā tālāk. Arī sponsoriem ir interesantāk, ja visu laiku neuzvar viens klubs. Konkurētspēja un talantu distribūcija ir divi galvenie faktori līgas popularizācijai.

Ainārs Dakša: Domāju, ka vēl zīmīgāk par to, ka ir jauns čempions, ir fakts, ka intriga un konkurence bija līdz pat pēdējai spēļu kārtai. Mūsu pieredzē tā bija pirmo reizi, kaut arī iepriekšējās sezonas bija interesantas. Ja tu man prasītu, ko novēlēt nākamajai sezonai, tad es teiktu, lai arī nākamgad būtu šāda sezonas izskaņa - lai pirms pēdējās kārtas mēs vēl nezinātu, kas būs čempions. To novērtē līdzjutēji. Protams, klubiem no tā vieglāk nepaliek, taču tas piesaista skatītāju un mediju uzmanību. Ļoti ceram uz klubu starpsezonas darbu, lai intriga būtu arī nākamsezon.

Maksims Krivuņecs: Čempions garantē 810 tūkstošus eiro. Ja izdodas iekļūt UEFA Konferences līgas grupu turnīra, summa ir jau 3,5 miljoni eiro. Šo naudu klubs var investēt attīstībā. Tāpēc ir svarīgi, lai čempions mainītos. Ja kāds no mūsu klubiem nākamajā sezonā spēlēs Eirokausa grupu turnīrā, būs papildus spēles un lielāka slodze, tāpēc virslīgā būs grūtāk spēlēt. Piemēram, Grieķijas čempione "Olympiacos" iegūst 80% no visas UEFA piešķirtas naudas par dalību Eirokausos. Tāpat ir arī Horvātijā ar Zagrebas "Dinamo". Tādas situācijas ietekmē konkurētspēju vietējā čempionātā. Šie klubi var atļauties piesaistīt kvalitatīvākus spēlētājus un regulāri uzvarēt. Mēs negribam tādas situācijas. Un šobrīd mums situācija ir labvēlīga - mums ir četri ambiciozi klubi. Un tas ir pietiekami daudz. Un domāju, ka arī Jūrmalas "Spartaks" un BFC "Daugavpils" var iesaistīties cīņā par ceturto vietu.

Ainārs Dakša: Vēl varu piebilst, ka virslīgā konkurētspējas palielināšana ir nepieciešama arī Latvijas spēlētāju pilnveidošanai. Augstāks spēļu līmenis palīdzētu attīstīt viņu prasmes. Latvijas izlases spēlēs šobrīd nevaram baudīt uzvaras mirkļus, kādus mums gribētos. Rūdījumu, ko šie spēlētāji gūst vietējā čempionātā, nevajadzētu novērtēt par maz. Tas ir ļoti svarīgi, lai Latvijas izlases spēlētājiem, kuri nespēlē ārzemēs, būtu konkurences apstākļos iespējams spēlēt vietējā čempionātā un Eirokausos. Tas rezultēsies arī citos panākumos ārpus klubiem.

Uz augšu
Back