:format(webp)/nginx/o/2021/11/08/14188724t1h6d7f.jpg)
Reizēm gadās nonākt neīstajā vietā neīstajā laikā. Stāsts par to, kā talantīgais latviešu basketbolists Armands Šķēle saķērās ar likumu Vācijas pilsētā Ķelnē. Ar roku dzelžiem nav pārāk ērti pacelt telefonu...
Man patika braukāties ar nesen nopirkto BMW kabrioletu, ar kuru bieži devos pāri robežai uz tuvējiem vācu autobāņiem. Sagadījās, ka pusotras stundas brauciena attālumā dzīvoja Janičenoks, kurš spēlēja Vācijas klubā "Telekom Baskets" no Bonnas. Bieži apvienojāmies uz kopīgiem brīvdienu plāniem un visbiežāk iecienījām Ķelnes sniegtās iespējas, iestrādājot atpūtnieku trijstūri Ljēža-Bonna-Ķelne. Teorētiski uz šīm latviešu sanākšanām varējām pasaukt vēl trešo pilsoni – naturalizēto Troju Ostleru, kurš arī spēlēja "Liege Basket", taču viņš neizrādīja nekādu interesi par latvisko, un pase bija viņa vienīgā piederība Latvijai. Iesmēju, ka plašāks latviešu valodas vārdu krājums par Ostleru bija pat komandas biedriem no Lietuvas vai Polijas.
Tieši polis Zbigņevs Bjaleks pievienojās mums ar Krisīti bēdīgi slavenajā vakarā. Tā zīmējās par parastu iziešanu ielās ar iegriešanos naktsklubā. Kā jau ap tiem gadās, ne no kā var uzliesmot konflikts. Bjaleks iekļuva strīdā ar citu bariņu, kura sastāvu veidoja ne pārāk draudzīgi turki.
Nevēlējos atstāt Bjaleku mazākumā, tāpēc pievienojos karstajai diskusijai.