Video ⟩ "Izņēmuma kārtā man bija trešais attaisnojums - skaidrošanās ar likumu..." (1)

Tonakt Koijotos bija laba ballīte, un no viena dzēriena atraisījos, ka vienam pieklājības malkam pievienoju vēl nākamos desmit. Kā siltajās vasaras naktīs ierasts, Koijotos nevarēja apgriezties, tā nu pēc pāris stundām iekštelpās meklēju izeju no šaurības un piesvīdušā gaisa. Pie bāra ieejas, kā vienmēr, dežūrēja taksometri, un uz viena no brīvajiem kapotiem mājīgi iekārtojos, nedomājot, ka nodaru kādu ļaunumu. Par atstutēšanos nebija iepriecināts takša šoferis, kurš izbāza galvu pa logu.

– Pisies prom! – viņš agresīvi pavēlēja. Ja reiz ar agresiju, tad arī es pieskaņojos tonim un vārdiski aizsūtīju šoferi prom uz Rīgas taksometru parku, kā arī turpināju sēdēt uz kapota. Šoferim tas nepatika, un kā satracināts viņš atspridzināja mašīnas durvis un ar rokās paķerto steku iekrāmēja pa pieri tik stipri, ka apdullu.

Vienīgais, ko mana apziņa piefiksēja, bija tas, kā pār acīm pilēja asinis. Klāt pieskrēja Krisītis, kurš, izbolītām acīm ieraudzījis manu paskatu, uzreiz noorientējās un ieteica, ko darīt. – Āmen (vēl viena mana iesauka), ar plāksteri cauri netiksi. Jābrauc šūt ciet, – pēc šiem viņa vārdiem devāmies uz tuvāko slimnīcu. Tur Krisītis turpināja uzturēt jautru garu. – Šuj ātrāk! Mums tuvojas spēle, – dzirdēju Janičenoka balsi. Likās, ka arī mani aprūpējošais mediķis pavelkas līdzi uz humoru un pasmīn, neuztverot pamācības personīgi.

Video: Jānis Blūms stāsta par Armanda Šķēles piedzīvojumiem un viņa sniegumu spēlē pret Krieviju

Tiekot ārā no slimnīcas, vakaru par beigušos vēl nepasludināju, jo devos atpakaļ uz Koijotiem, kur bija palikušas mantas.