Baltijas autosporta veiksmes stāsts – BMW 325 CUP

“Tik augsts dalībnieku skaits, kas pulcēja gan pieredzējušus veterānus, gan autosporta iesācējus ir izskaidrojams tikai ar to, ka autosportisti ir noilgojušies pēc vienlīdzīgām cīņām trasē saprātīga budžeta un izmaksu ietvaros, spēcīgāko noskaidrojot trasē, nevis garāžā vai ieguldot milzīgus līdzekļus, lai padarītu automašīnu ātrāku. Arī starpsezonā ir skaidrs, ka dalībnieku pulks nākamgad būs tikai lielāks, ko apliecina rocība garāžās, kas nozīmē tikai vienu – cīņas trasē būs bez kompromisiem!” stāsta Andis Meilands, “Baltic Touring Car Championship” organizators un klases idejas autors.

Ja 2020. gada sezonā kopā uz starta stājās 14 dažādi sportisti, tad jau 2021. gada sezonas pirmās sacīkstes “DeWALT Grand Prix” pulcēja jau 33 pilotus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Bet trešajā posmā tika sasniegts unikāls dalībnieku skaits vienā klasē jebkurā Baltijas autosporta disciplīnā – uz starta kopīgā sacīkšu braucienā bija jau 42 dalībnieki. Klases popularitāti un veiksmes formulu ir ievērojuši arī kolēģi kaimiņvalstīs – Somijā tiek diskutēts par šādas klases ieviešanu vietējā čempionātā, kā arī Zviedrijas BMW klubs ir gatavs attīstīt klasi Zviedrijā, vēl vairāk palielinot sacīkšu automašīnu otrreizējo tirgu.

Viens no seriāla popularitātes iemesliem ir skaidri saprotami un reizē strikti noteikumi, kas paredz maz vietas tehnisko risinājumu improvizācijai, ļaujot lielāku uzmanību pievērst tieši treniņiem un mašīnas regulējumu meklēšanai. Turklāt īpaši tiek pārbaudīti arī dzinēja parametri ar datu nolasīšanas ierīču palīdzību. Šo procesu monitorē datu inženieris no Somijas Sami Oja: “Nebrīnos par BMW 325 CUP klases popularitāti, jo te ir visi faktori, kas nepieciešami var teikt standarta komplektācijas sporta automašīnu sacensībām. Turklāt automašīnas arī ir gana veiklas un prasa meistarību no braucējiem, saglabājot izmaksas maksimāli zemas, cik vien tas ir iespējams mūsdienu autosportā. Automašīnu veiktspēja tiek uzraudzīta un kontrolēta ar “AiM Solo 2 DL” datu nolasīšanas ierīcēm, kuras ir obligātas visās automašīnās, ievācot datus no vadības bloka un sensoriem. Tas ne tikai palīdz uzraudzīt nu jau vairāk nekā 50 automašīnas, bet ir arī vērtīgs mācību materiāls ikvienam braucējam – dati lieliski parāda, kur laiks tiek iegūts vai zaudēts trasē. Uzskatu, ka galvenais klases panākumu iemesls ir organizatoru vēlme vislaik pilnveidoties un meklēt jaunus risinājumus attīstībai.”

No organizatoru puses nepārtraukti tiek meklētas iespējas maksimāli samazināt opcijas pilnveidot vai uzlabot automašīnu veiktspēju. 2022. gada sezonā ari bremžu uzlikas visiem dalībniekiem būs vienādas, vēl vairāk izlīdzinot visu automašīnu ātrumu trasē. Bez bremžu uzlikām ari piekare, bremžu diski un riepas visiem ir vienādas.

Sezonas kopvērtējumā gana pārliecinošu uzvaru svinēja lietuvietis Karolis Jovaiša, tiekot pie 460 punktiem. Pēc ne visai veiksmīgiem diviem pirmajiem posmiem, Jovaiša dominēja pārējos - no sešiem braucieniem, piecreiz uzvarot un vienu reizi ieņemot otro vietu. Kopvērtējuma otrā un trešā vietā tika autošosejas debitantiem – otrais lietuvietis Edvinas Žadeikis, bet trešais Krišjānis Oskerko no Latvijas.

Atsevišķi izdalīti tiek arī iesācēji, kam šī ir pirmā vai otrā sezona autosportā. Šajā ieskaitē attiecīgi pirmā un otrā vieta Žadeikim un Oskerko, bet trešo vietu ieņēma vēl viens latvietis – Edgars Mūrnieks. Dāmu ieskaitē ātrākā bija igauniete Carmen Kraav, bet Masters ieskaitē jeb pilotiem vecumā virs 45 gadiem – ātrākais bija igaunis Remo Raudsepp.