:format(webp)/nginx/o/2021/11/08/14188724t1h6d7f.jpg)
Nonākot Itālijā, kur ir viena no spēcīgākajām basketbola līgām Eiropā un savu profesionālo pienākumu savienošana ar atrašanos saulainā klimatā ir kombinācija, no kuras grūti atteikties... Talantīgā basketbolista Armanda Šķēles gadījumā pieredzē dienvidu pilsētā Neapolē piedzīvojumu bija vairāk, nekā vajadzēja. Tur darīja lietu līdz galam aci pret aci. Proti, šeit apkārt klejoja slepkavas, kas knieba nost cilvēkus.
Tā kā vienmēr pieskatīju, lai ārzemēs iemācītos vismaz pa kādam lamuvārdam, agresīvajam šoferim uzbļāvu vārdu stronzo, kas itāliski bija pakaļas apzīmējums. Šoferis manu komentāru sadzirdēja. Viņa auto apstājās, tajā iedegās atpakaļgaitas lampiņas, un, atripinājies klāt, šis tips vienkārši sāka uz mani savādi blenzt. Gaidīju, kas tad nu būs, taču situācijas attīstību pārrāva aizmugurē esošo mašīnu straume, kas uzstājīgi taurēja, lai gangsteris kustas tālāk. Tā viņš aizbrauca prom.
Ja ir kāda vienojoša pazīme, kā atpazīt bandītus jebkurā valstī, tie ir sejas vaibsti, kas neliecināja, ka uz mani lūkojas parasts civilais. Šis šoferis varēja būt kāds zemākā slāņa izsūtāmais, un nebrīnītos, ja viņam cimdu nodalījumā būtu stroķis. Es gan nebiju pamata auditorija šādiem bandu kareivīšiem, kuri par savu medījumu drīzāk izvēlējās kādu klasiska paskata tūristu, taču – drošs paliek drošs – pārāk neklīdu apkārt un biežāk paliku viesnīcā uz viskija degustācijas vakariem ar Traktoru.