Diezgan saspringtā un neprognozējamā režīmā Latvijas hokeja izlase aizvadīja pēdējās divas spēles pirms došanās uz Pekinu. Pusotrs treniņš, lidojums uz Šveici, turklāt pirmā spēle ar Slovākiju (2:6) notika pat dienu ātrāk, nekā bija plānots, divas stundas pēc ierašanās Fispā.

Ar turnīra rīkotāju Šveici iznāca pat itin labs hokejs (1:2). Vai izlases treneru štābs – Harijs Vītoliņš, Artis Ābols, Viktors Ignatjevs, Juris Klodāns no šīm spēlēm guva pietiekami daudz informācijas? Jā un nē.

Pirmkārt par vārtsargiem. Vītoliņš bija iecerējis abos mačos pārbaudīt Ivaru Punnenovu. Tas principā neizdevās. Jo pēc kovida potes pirmās spēles laikā Ivaram pasliktinājās pašsajūta, un trešo trešdaļu pret Slovākiju, kā arī visu spēli ar Šveici aizvadīja izlases debitants Ēriks Vītols. Varbūt ne izcila, bet ļoti laba debija, it sevišķi mačā ar Šveici.

Vai Punnenovs 40 minūtēs ar Slovākiju iedeva vairāk informācijas par sevi? Diezin vai. Visi trīs zaudētie vārti mazākumā, turklāt viena ripa vispirms atsitās par laukuma apmali, tad Punnenova muguru un ielidoja vārtos. Jā, Vītoliņš Punnenovu zina no olimpiskās kvalifikācijas, taču tur pretinieki (Itālija, Ungārija, Francija) tomēr bija klasi zemāk nekā Pekinā pirmie trīs (Zviedrija, Somija, Slovākija). Jā, Vītoliņš Punnenovu var redzēt arī Šveices čempionātā, taču tur Ivaram šogad diez kā neiet. Jā, Langnava ir diezgan izteikts viceautsaiders, taču ar Punnenovu vārtos (2 uzvaras – 11 zaudējumu) Langnavai iet sliktāk nekā tad, kad vārtus sargā Maijers (7-8). Atvairīto metienu procents abiem vienāds (90,6), bet Punnenovs vairāk ielaiž (3,61) nekā Maijers (3,11).

Ne tik labi kā gribētos zviedru čempionvienībā Vekšē sokas arī Jānim Kalniņam. Labi, ka uzvaru vairāk (9-6) nekā jaunajam konkurentam Ēmanam (6-6), taču pārējos statistikas rādītājos zviedrs ir labāks - 2,12 ripas pret Jāņa 2,65 un 91,4% pret Kalniņa 89,2%.

Skaidrs, ka Pekinas sakarā Vītoliņš kā pirmo numuru redz Elvi Merzļikinu, bet ja nu NHL nepiedalās olimpiskajās spēlēs? Ko tad?