Jāpiekrīt hokeja klasiķim Jurim Robežniekam, ka laukumā notikumi mainās tik strauji kā daždien hokejā. Biju iecerējis savu Latvijas izlases aizsargu, uzbrucēju un vārtsargu topus veidot ar skatu uz Pekinu, bet tas kovids ņēma un nolika uz bremzēm gandrīz visu Rīgas “Dinamo”.

Kur meklējams Latvijas hokeja izlases aizsardzības kodols. Vai sasirgušie būs jau veseli, lai ceļotu uz Ķīnu? Bet varbūt notikušais “Dinamo” būs vērtējams ar plus zīmi – proti, izslimojuši, veseli un nu var tikt izlasē iekļauti bez bažām. Ka Pekinā vai kaut kur uz robežas var atklāties sliktas lietas…

KHL jau nolikts uz bremzēm un “Dinamo” vismaz pagaidām oficiālu spēļu līdz olimpiskajam turnīram nav. Vai būs olimpisko spēļu laikā? Kurš gan to var droši pateikt. Kovids saimnieko ne tikai KHL. Nule divas spēles Zviedrijā, kas bija paredzētas 13. un 15. janvārī uz vēlāku laiku pārcēla Rodrigo Ābola klubs “Orebro”.

Un ir vēl kāda sāpīga tēma: lielā daļā Eiropas valstu, kur naudu pelna latviešu spēlētāji, Pekinas olimpisko spēļu hokeja turnīra laikā (10.-20. februāris) čempionāti netiek pārtraukti. Tā notiek Somijā, Zviedrijā un Čehijā, kur mums daudz spēlētāju. Austrija pauzē no 7. līdz 14. februārim, Vācija no 31. janvāra līdz 15. februārim un tikai Šveice no 28. janvāra līdz 22. februārim aptur NL turnīru. Tāpēc ir tikai loģiski, ja klubi ne pārāk aktīvi izlases vajadzībām grib atbrīvot Latvijas hokejistus. Jo naudu taču viņi saņem par spēlēšanu klubos, nevis Latvijas izlasē…

Šā vai tā, bet iesāktais man jāpabeidz. Arī šis uzbrucēju tops. Kura augšgalā gan viss skaidrs kā āmen baznīcā. Jau Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra spēlēs mums bija iespēja pārliecināties, ka tagadējie NHL kadri ir vismaz pussoli priekšā Eiropā spēlējošajiem. Šaubos, vai dažu mēnešu laikā kaut kas fundamentāli varēja mainīties. Tāpēc labāko uzbrucēju trijnieks skaidrs – Teodors Bļugers, Zemgus Girgensons un Rūdolfs Balcers.