Citu gadu ap šo laiku man nebūtu grūtību pateikt, kurš ir labākais Latvijas hokeja vārtsargs Eiropā. To, ka Elvis Merzļikins ar četru miljonu līgumu ir pirmais un labākais, zina un saprot pat cilvēki, kam hokejs ir svešs. Šogad Eiropā spēlējošais mūsu vārtsargu trijnieks – Jānis Kalniņš, Ivars Punnenovs un Kristers Gudļevskis kārtis ir sajaukuši tik iznīcinoši, ka katrs no viņiem var būt pirmais numurs Pekinā. Un var uz turieni arī neaizbraukt.

Ja iemaisās kovids, savainojums vai citi blakusapstākļi. Cik noprotams, izlases galvenajam trenerim Harijam Vītoliņam arī nebūs iespēja Rīgā treniņos noteikt, ko katrs var tieši šobrīd. Pat mazliet vairāk – pagaidām Kalniņa klubs Vēkšes “Vaxjo” Jāni no Zviedrijas čempionāta vispār gatavi atlaist tikai 2. februārī, pēdējā termiņā, ko nosaka IIHF. Proti, nedēļu pirms Olimpiskajām spēlēm/pasaules čempionāta. Un zviedriem principā ir vienalga, ka mums jāfotografējas vai jāpilda Pekinas kovida noteikumi. Viņi gatavi ievērot to, ko prasa IIHF.