Šodien 11.15 pēc Latvijas laika Pekinā plānota vienīgā Latvijas izlases pārbaudes spēle pirms olimpiskā turnīra. Ar Dāniju. Taču vai tā notiks vai nenotiks? Ķīnā daudz kur iejaucas blakusapstākļi kovida izskatā, tādēļ pēc IIHF iniciatīvas jau tika atliktas visas pārbaudes spēles no 3. līdz 6. februārim. Cerēsim, ka jau šodien kopā ar komandu trenēties varēs arī Rodrigo Ābols un Andris Džeriņš, kuriem problēmas ar kovida testiem.
7. februārī Pekinā jāierodas arī vārtsargam Jānim Kalniņam un aizsargam Robertam Mamčicam, kurš no Čehijas tika izsaukts pēc tam, kad kovida dēļ Rīgā bija jāatstāj Arturs Kulda un Kārlis Čukste. Teorētiski (un praktiski!) abi vēl var tikt uz Pekinu. Ja būs negatīvi (testos) un izlases treneru korpuss uzskatīs, ka viņi nepieciešami.
Agrāk PSRS izlases laikos populārs bija teiciens, ka izlasē tu esi tad, kad iekāp lidmašīnā. Šajās olimpiskajās spēlēs pat tikšana komandas pieteikumā vēl negarantē, ka spēlēsi. Ja nu urķīšu bāšana degunā un rīklē būs devusi pozitīvu rezultātu, spēlētājam tas var iznākt negatīvs, proti, jāpaliek ārpus spēles. Var jau būt, ka treneri Harijs Vītoliņš, Artis Ābols, Viktors Ignatjevs un Juris Klodāns uz tāfeles vai galvā ir "saspēlējuši" izlases maiņas, bet bez diviem centra uzbrucējiem… Turklāt Ābolam bija plānota vieta spēcīgākās maiņas centrā. Pilnā sastāvā Latvijas izlase kopā nav bijusi pat lidmašīnā, nerunājot nemaz par treniņiem. Esmu jau piemirsis, kurš no dižgariem teicis vārdus: "Kas rūdās grūtībās, top liels!" To arī novēlēsim mūsu izlasei. Bet vispirms mazs ieskats mūsu nometnē.
:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)