:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Krievijas karš Ukrainā ilgst jau vairāk par mēnesi. Aizraujot nebūtībā arī Rīgas "Dinamo". Svaru kausos liktās vērtības nav samērojamas, tomēr latvju hokeja fans ir satraukts: kas nu būs? Kur spēlēsim? Vai nekritīsim ārā no pasaules čempionāta elites grupas? Ko darīt un ar kuru hokeja valsti draudzēties? Igaunija un Lietuva? Jā, ģeopolitiskie brāļi, bet nu švakri… Vajag prasīties uz Zviedriju! Vai Somiju! Ja tur nekas nesanāk, davai draudzējamies ar Poliju!
Mēnesi pēc "Dinamo" faktiskās nāves esmu dzirdējis tikai tos pašus spriedelējumus, kas laiku pa laikam jau iepriekšējos gados pavīdējuši hokeja sabiedrības sarunās. Mums vajag tikai trīs miljonus eiro, lai Latvijas, lasi, Rīgas superklubs spēlētu Zviedrijā! Vai mēs zviedru SHL vai Allsvenskan līgai varētu būt interesanti un noderīgi? Tikai kā indivīdi atsevišķos viņu klubos.
Latvijas superklubs Zviedrijā? Aizmirstiet, draugi un radi! Zviedri savu valsti un savu hokeju sargā! Un pareizi dara. Man kāda labi pazīstama latviešu celtniecības inženiere apprecējās ar zviedru, iemācījās zviedru valodu, bija jau sakārtoti visi papīri, lai sāktu darbu kādā no Noršēpingas projektēšanas birojiem, kamēr pret svešo un viņiem nezināmo latvieti neiestājās jaunais darba kolektīvs (?) – mēs esam pret! Neko sīkāk nepaskaidrojot. Varbūt zviedri baidījās, ka atbraukusī latviete strādās centīgāk un efektīvāk, līdz ar to arī viņi vairs nevarēs slinkot, bet principā viņi aizsargāja savas darba vietas. Jo vienai latvietei varēja sekot otra, trešā, ceturtā… Kazi, piekristu strādāt par zemāku algu. Šis ir tikai viens piemērs no daudziem.