Latvijas Universitāte aicina jaunos sportistus veidot duālo karjeru

"Sporta stipendijas ir mācību maksas atvieglojums jebkurā studenta izraudzītā mācību programmā, kas tiek piešķirtas katru semestri, lai sportisti varētu turpināt trenēties un reizē mācīties augstskolā," pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Sporta centra direktors Uģis Bisenieks, piebilstot, ka šādas stipendijas izveidotas jau pirms vairākiem gadiem un gūst arvien lielāku popularitāti. Studiju maksas atlaides jeb sporta stipendijas 50 izciliem sportistiem attiecas uz visām LU studiju programmām.

Bisenieks skaidro, ka līdzīgs modelis jau sen ļoti sekmīgi darbojas daudzās valstīs, tostarp ASV, kur universitātes aktīvi piesaista daudzsološākos jaunos sportistus. "Jāsaprot, ka daudzos sporta veidos 18 vai 19 gadu vecumā sportists vēl neuzrāda labākos rezultātus, nopietnā karjera ir nupat sākusies. Sporta skola un vidusskola šajā vecumā ir pabeigta, bet tālākās atbalsta iespējas Latvijā – ļoti ierobežotas. Sporta stipendijas ir vien no labākajām izvēlēm, lai jaunietis varētu turpināt gan sportot, gan studēt Latvijā, nevis meklēt iespējas veidot duālo karjeru ārzemēs vai šajā posmā palikt bez augstākās izglītības, kas, protams, nav optimāls variants, veidojot nākotnes karjeras plānus."

"Latvijas Universitāte ne tikai apņēmīgi atbalsta izcilākos jaunos sportistus, bet arī mērķtiecīgi veido sporta studiju virzienu, piedāvājot programmas ne tikai sportistiem, bet arī ikvienam topošajam studentam, kas nākotnē varētu kļūt par izglītotu sporta speciālistu. Jaunieši var izvēlēties pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu "Sporta treneris", bakalaura programmu "Sports, tehnoloģijas un sabiedrības veselība", kā arī maģistra programmu "Sporta zinātne", atgādina LU Sporta centra direktors.

Runājot par sporta zinātni, LU asociētā profesore, maģistra zinātņu programmas "Sporta zinātne" direktore Līga Plakane atzīst nepieciešamību pēc Sporta mājas un LU sporta zinātnes centra tālāks attīstības, jo jaunākie pētījumi apstiprina regulāras fiziskās slodzes pozitīvo ietekmi uz veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaita pieaugumu. Viņa uzsver, ka šobrīd zinātne uz profesionālu sportistu raugās ļoti niansēti, vērtējot pat 80 rādītājus, kas raksturo fizisko stāvokli un veselību. Savukārt amatierim pietiktu ar dažiem parametriem, lai novērtētu sportisko formu, tomēr ar amatieru sportā pārbaudes ir vēlamas.

Svarīgi, ka studijas LU piedāvā ne tikai iespēju apgūt izvēlēto mācību virzienu, bet arī augsta līmeņa treniņu iespējas atsevišķos sporta veidos.

Ieskicējot nākotnes plānus, Bisenieks aktualizē nepieciešamību pēc sporta infrastruktūras pilnveidošanas - šis jautājums ir ārkārtīgi nozīmīgs ne tikai LU, bet visas Rīgas sporta attīstības aspektā. "Piemērota, apvienota treniņu, pētniecības un sporta attīstības centra jeb LU Sporta mājas izveide būtu tikai loģisks solis, tāpēc ļoti ceru, ka šis plāns tiks apstiprināts un tuvāko gadu laikā īstenosies."

LU Attīstības programmas ietvaros iecerētais multifunkcionālais sporta komplekss veicinātu izglītības procesu un sporta zinātni, būtu pieejams plašākai sabiedrībai, kā arī apmierinātu arvien lielāko nepieciešamību pēc treniņu un sacensību iespējām vairākiem sporta veidiem.