1992. gada 26. jūnijs. "Ullevi" stadions Gēteborgā. Dānijas futbola izlases kapteinis Larss Olsens paceļ virs galvas Eiropas čempionu kausu. Dānijas izlase, kurai nemaz nevajadzēja piedalīties finālturnīrā, pirmo reizi kļuva par Eiropas čempioni. Vai Dānijas vietā pirms 30 gadiem "Ullevi" stadionā varēja būt Dienvidslāvijas izlase? Varēja, taču Dienvidslāvija burtiski dažas dienas pirms finālturnīra sākuma tika "noņemta no distances", un turklāt tad "zelta paaudze" vairs nebija visa zem viena karoga.

1992. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra 4. grupā Dienvidslāvijas izlase uzvarēja septiņās no astoņām spēlēm un par vienu punktu apsteidza Dānijas izlasi. Vienīgais zaudējums tika piedzīvots tieši no dāņiem (1:2), turklāt Belgradā. "Jugi" guva 24 vārtus, bet zaudēja tikai četrus (vēl kvalifikācijas grupā bija Ziemeļīrija, Austrija un Fēru salas, taču šīs izlases nespēja izrādīt nopietnu konkurenci cīņā par uzvaru grupā). Dienvidslāvija tajā laikā bija viena no spēcīgākajām izlasēm Vecajā kontinentā un pilnīgi noteikti – viena no EURO 92 favorītēm. Finālturnīrā Zviedrijā dienvidslāviem vajadzēja spēlēt vienā grupā ar Franciju, Angliju un Zviedriju. Dienvidslāvijas izlase jau bija Zviedrijā un gatavojās spēlēm, kad tai paziņoja, ka jābrauc mājās – komanda ir diskvalificēta un tās vietu finālturnīrā ieņems Dānija.

"Zelta paaudze" – beidzot pēc "zelta"?

Dienvidslāvijā izcilu futbolistu nekad nav trūcis. Cita lieta, ka izlase ne vienmēr attaisnoja uz to liktās cerības un talanti ne vienmēr veidoja saliedētu komandu...

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp