(Papildināts ar LŠF komentāru.)
Dvorkoviča kandidatūru atbalstīja 157 no 179 nacionālajam federācijām. Uz prezidenta amatu kandidēja arī Ukrainas pārstāvis Andrijs Barišpolecs un francūzis Bahars Kuatlī.
Kasparovs paziņoja, ka par Dvorkoviču balsojusi Igaunija, Slovākija, kā arī Latvija. "Ir garš saraksts ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras balsoja par Krievijas pārstāvi," pauda Kasparovs, kurš nevairās kritizēt Kremļa režīmu.
Tikmēr LŠF portālam TVNET pirmdien norādīja, ka organizācijas ģenerālsekretāram Tomam Kalniņam nav izdevies piedalīties vēlēšanās, jo pirms balsojuma viņš lauzis roku un nokļuvis slimnīcā, tādēļ Latvija nav varējusi paust savu viedokli ne par vienu no kandidātiem.
LŠF preses sekretārs Kaspars Migla TVNET nevarēja atbildēt, par kuru no kandidātiem LŠF grasījās balsot, norādot, ka "tā būtu tukša spekulēšana".
Pret Dvorkoviču bijušas Austrija, Vācija, Lietuva, Polija, Norvēģija, Anglija, Nīderlande, ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un Dānija, liecina Kasparova rīcībā esošā informācija.
"Neviens nešaubījās par vēlēšanu iznākumu. Tas ir morāles jautājums. Es nevaru iedomāties, kā cilvēki, kas ir Eiropas Savienības pilsoņi, varētu balsot par Krievijas pārstāvi," norādīja Kasparovs. "Viņam [Dvorkovičam] ir 20 gadu pieredze Krievijas varas iestādēs. Viņš šajā sistēmā nav svešinieks. Un tas, ka šodien viņa vārds oficiāli nekur nefigurē, neko nenozīmē. Viņš joprojām ir daļa no šīs lielās Kremļa mašinērijas, kas rūpējas, lai nezaudētu savu starptautisko ietekmi."