Pirms 30 gadiem Barselonas olimpiskajās spēlēs jūlija beigās un augusta sākumā pasaules uzmanību piesaistīja visu laiku labākā basketbola komanda - ASV vīriešu izlase, kas tika nodēvēta par "Dream Team" ("Sapņu komandu"). Daudzi joprojām uzskata, ka tā ir labākā sporta spēļu komanda, kāda pieredzēta. Tāda vienas komandas dominance profesionālajā sportā nebija piedzīvota. Amerikāņi atstāja neizdzēšamas pēdas sporta vēsturē, par kurām ir vērts atcerēties arī pēc vairākiem gadu desmitiem. "Sapņu komanda" izmainīja basketbolu, padarot to par globālu sporta veidu un paceļot to nebijušā popularitātes līmenī.

Olimpiskajās spēlēs iepriekš piedalījās amatieri, taču tā tas bija tikai "uz papīra". Kamēr amerikāņi uz Olimpiādēm sūtīja basketbolistus no koledžām, PSRS un citas nācijas piedalījās ar profesionāļiem. "Ja spēlēji Eiropā un saņēmi naudu, tu skaitījies amatieris. Ja spēlēji NBA, tu skaitījies profesionālis. Līdz ar to mūsu spēlētāji nebija pieejami," atmiņās dalījās NBA bijušais komisārs Deivids Stērns. "Citas valstis izmantoja profesionāļus, kas spēlēja pret 18-19 gadus veciem puišiem. Tas bija ļoti negodīgi," uzskata NBA kādreizēja zvaigzne, 1992. gada Barselonas olimpisko spēļu čempions Čārlzs Bārklijs.

Situācija mainījās 1989. gadā, kad Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) nobalsoja (56 balsis "par", 13 balsis "pret") par noteikumu izmaiņām, atļaujot NBA spēlētājiem piedalīties olimpiskajās spēlēs. Liela loma šajās pārmaiņās bija FIBA ģenerālsekretāram serbam Borisam Stankovičam. Viņš vēlējās starptautisko basketbolu pacelt iespējami augstākajā līmenī. Visa pasaule apzinājās: ja nespēlē labākie spēlētāji, olimpiskās spēles ir otrā līmeņa pasākums. "Mēs vēlējāmies būt labi partneri FIBA organizācijai. Taču mēs sākumā nemaz nezinājām, vai spēlētāji gribēs spēlēt," atceras Stērns.