Gudļevskis šobrīd atrodas Zviedrijā, kur aizvada pirmssezonas treniņnometni valsts pēc spēka otrās jeb "Allsvenskan" čempionāta komandā Ērnšeldsvīkas "MoDo".
Kristers stāsta, ka hokeju sāka spēlēt pavisam nejauši, pēc sava florbola trenera un sporta skolotāja Ivara Māliņa aicinājuma. Gudļevskism piedāvāja būt vārtsargam, nodrošinot formu un divreiz mazāku ikmēneša maksu par treniņiem.
"Tā tas liktenis salikās. Nebija jau īsti izvēles. Es vienkārši biju priecīgs par iespēju būt hokejā. Nekad nedomāju, ka kādreiz kaut kur spēlēšu," atcerējās Kristers.
Vārtsargs jau bērnībā esot zinājis, ka nākotnē aizvadīs vismaz vienu maču Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Šo nojautu viņš šobrīd nevar izskaidrot, bet tāda pavisam noteikti esot bijusi.
"To vienkārši varēja sagaršot. Iespējams, ka pats to sev iestāstīju," pauda Gudļevskis.
Hokejists debiju NHL uzskata par vienlaikus laimīgāko, kā arī skumjāko brīdi savā karjerā. Jo tobrīd saprata, ka tik ļoti glorificētais sapnis nemaina visu līdzšinējo pasauli, kā arī neatnes nebeidzamu eiforiju. Tāpēc šobrīd Kristers sev milzu mērķus vairs neizvirza.
Sarunā ar Kristeru Gudļevski arī par to, ko nozīmē termins "playing guilty" (spēlēt ar vainas sajūtu - tulkojums no angļu valodas), kāpēc junioru gados Leonīds Tambijevs viņam treniņos ļāva ārdīties, kas Amerikā lika treneriem viņu uzlūkot kā psiholoģiski nenoturīgu, kā arī neiztikt bez leģendārās rubrikas "Ātrais piecinieks".
VIDEO: "Hokeja anatomija ar Jēkabu Rēdlihu" 33. sērija
AUDIO: "Hokeja anatomija ar Jēkabu Rēdlihu" 33. sērija