Daudziem basketbola ekspertiem par pārsteigumu: Eiropas čempionāta zelta medaļas kaklā kāra Spānijas izlase, kura pirms turnīra netika pieskaitīta pie medaļu kandidātēm. Pieredzējušais speciālists Deivids Blats čempionāta laikā izteica šādu frāzi: "Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) uzvar komanda ar labākajiem spēlētājiem, Eiropā – labākās komandas". Tomēr Spānijas sastāvā bija superzvaigzne – treneris Serdžo Skariolo. Vai Itālijā dzimušais treneris ir labākais sava aroda pratējs Eiropā?
Iepriekšējos čempionātos Spānija vienmēr tika uzskatīta par galveno favorītu, jo komandas kodols sastāvēja no spilgtām zvaigznēm un pieredzējušiem oranžās bumbas spēlētājiem, šajā turnīrā bija cits stāsts. Vienai no titulētākajām izlasēm sastāvā nebija izteikta zvaigzne un daudziem spēlētājiem šis bija pirmais čempionāts pieaugušo izlasē. 61 gadus vecais Skariolo šajā izlases modelī iekļāva deviņus debitantus, kuri pat vietējā čempionātā nebija galvenie plāna aktieri.
Šīs Spānijas izlases līderis ģērbtuvē bija 37 gadus vecais Rūdijs Fernadess, kurš debiju pieaugošu izlasē piedzīvoja tālajā 2004. gadā, kad viņš Spāniju pārstāvēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Vēl nozīmīgi spēlētāji bija NBA spēlējošie brāļi – Villijs Ernangomess un Huančo Ernangomess, garo galu cementēja Hjūstons "Rockets" centra spēlētājs Usmans Garuba, kuram sezona otrpus okeānam izvērtās traumu pilna. Noteikti viens no svarīgākajiem puzles gabaliņiem bija naturalizētais Lorenzo Brauns, kurš tikai dažus mēnešus pirms čempionāta sākuma saņēma Spānijas pilsonību. Pārējo spēlētāju vārdi plašākai publikai bija sveši.
Uz papīra šī izlase noteikti neizskatījās tik iespaidīga kā Grieķija, Serbija, Slovēnija vai kaut tā pati Francija, kura finālā tika pārspēti. Pirms čempionāta sākuma arī pats Skariola nebija liels optimisms: "Es skatījos pārbaudes spēli starp Slovēniju un Serbiju, un pie sevis domāju: "Vai man izslēgt televizoru, lai nerastos depresija?""