Oktobra vidus ir laiks, kad lielākā daļa hokejistu atraduši sev ārzemju klubus. Šim procesam sekoju no 1993. gada rudens, kad ārpus Latvijas hokeju spēlēja varbūt 20, varbūt par dažiem vairāk vai mazāk. Katrā ziņā viņu skaits bija reāli aptverams. Kaut pagrūti atrodams. Tagad tikai spaidi pa datora taustiņiem un informācija pati lec acīs. Bija sezonas, kad šiem leģionāriem skrupulozi sekoju līdzi, taču nu jau tas vairāk pienākas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai "uzskaites" organizācijai. 441! Tāds ir 10. oktobrī ārzemju klubos atrodamo Latvijas hokejistu skaits.
Ne jau vienā dienā šī emigrācijas māja tika uzcelta. Pārlūkojot vecos pierakstus, atrodu, ka 2009./2010. gada sezonā aizbraukušo hokejistu skaits bijis prātam aptverams – 140. Tad līdz 2018. gada pavasarim dreifējis starp 250 līdz 280, lai rudenī uzlēktu līdz 330, pērn apmēram šajā pašā laikā bija 370, bet nu Aigara Kalvīša vadītā federācija var "lepoties" ar jaunu nacionālo rekordu. Četri simti stabili un vēl pāris duču klāt! Kā vērtējama šāda migrācija?
Brīvajā pasaulē, kāda vismaz pagaidām vēl skaitās arī Latvija, katrs drīkst dzīvot un spēlēt hokeju jebkurā pasaules malā, kur vien viņu ņem pretī.