Ziemeļkoreja ir viena no pasaules noslēgtākajām valstīm. Visbiežāk preses virsrakstos tā nonāk par saviem ieroču, raķešu izmēģinājumiem, kas īpaši bažīgas dara Ziemeļkorejas kaimiņvalstis. Pēdējos gados maz kas ir dzirdēts par šīs valsts sportu, jo no starptautiskās skatuves tā faktiski ir pazudusi. 

Starptautiskajās sacensībās Ziemeļkorejas sportisti praktiski nav pieejami ārvalstu žurnālistiem. Viņus sargā, neļaujot izteikties. Kaut kāda informācija par sportu valstī iegūta tikai no retajiem pārbēdzējiem. Ziemeļkorejas analītiķis Seulā Kristofers Grīns norādījis, ka šīs valsts elites līmeņa sportisti savām ģimenēm spēj nodrošināt pienācīgu dzīvi. Valstī, kur aizvien ir izplatīts bads, atlēti un viņu ģimenes varot mieloties ar gaļu, zivīm, rīsiem, ēst zupas, dārzeņus. Un tā, atšķirībā no darbaļaudīm, ir privilēģija.

Sports un fiziskā kultūra Ziemeļkorejā kalpo arī kā labs instruments, lai sagatavotu cilvēkus darbam un valsts aizsardzībai. Valsts vadītāja Kima Čenuna ieskatā fiziskās aktivitātes audzina drosmi, bezbailību, noturību un neatlaidību.

Starptautiskās sacensībās Ziemeļkorejas sportistiem ir piekomandēti čekisti, kuri rūpīgi uzrauga katru sportista soli, lai tas nemēģinātu bēgt. Galvenokārt bēgšana saistīta ar cerībām par gaišāku nākotni. Par noķerto bēdzēju likteņiem publiska informācija ir ļoti skopa.