:format(webp)/nginx/o/2021/11/08/14188724t1h6d7f.jpg)
Armands Šķēle tiek uzskatīts par vienu no visu laiku talantīgākajiem latviešu basketbolistiem. Spilgta personība. Iespaidīgs ir viņa dzīvesgājums, kas apkopots autobiogrāfijā "Starp dzīvi un basketbolu". Atgriežamies tobrīd 19 gadus vecā Šķēles dzīvē, kad viņš gatavojas savai otrajai sezonai ārvalstu klubā. Viņam priekšā ārprātīga pieredze - darīšana ne vien ar traku dienvidslāvu treneri, kas treniņos izaicina cilvēka spēju galējās robežas, kā arī sagaidāmi negaidīti pavērsieni, piemēram, šprices dibenā un dēka ar karsējmeiteni, par ko pats pirms tam vēl nevarēja pat iedomāties.
Reiz viens no žurnāliem palūdza aizpildīt anketu, kurā bija aile par hobijiem. Vēlējos būt asprātīgs un norādīju, ka brīvajā laikā patīk skatīties uz meitenēm. Nebija arī melots, jo tieši tādā veidā aizsākās viens piedzīvojums Polijā. Līdz ar uzlaboto sniegumu pieauga mana popularitāte, un poļu fani iedeva iesauku, nodēvējot par "Skeletoru". Tas bija atvasinājums no terminatora, un "Skeletoram" varēja būt dažādi skaidrojumi – nenogurdināms, neuzveicams, bet daži šo iesauku karināja, jo uzskatīja, ka esmu nebeidzami populārs starp sievietēm.
Jā, tā bija, ka poļu meitenes pēc spēlēm bieži mani ķēra uz bildēšanos un pēcāk kluba ofisa pastkastē ienāca sūtītās aploksnes ar attīstītām fotogrāfijām, kuras pavadīja ar roku rakstīta vēstule un meitenes kontaktinformācija. Ne uz vienu šādu vēstuli neatbildēju.
Mani vairāk saistīja "strādāšana" dzīvajā. Treneris neatbalstīja, ka mēs tusējamies, un ieteica, lai taupām spēkus, taču starp izlietajiem sviedru spaiņiem, stīvajiem muskuļiem un sporta rutīnu mums tīri cilvēcīgi gribējās kādu prieciņu. Otrajā "Anwil" sezonā komandā vairs nebiju jaunākais ar graujošu atrāvienu, tāpēc tīri naturāli dzima idejas rīkot ballītes. Ierastā pulcēšanās vieta bija bārs "Kominek".