NBA lielā izgāšanās - Vankūveras "Grizzlies"

23 YEARS AGO TODAY
The Vancouver Grizzlies selected a very unhappy Steve Francis with the 2nd pick in the 1999 NBA Draft. pic.twitter.com/xDGJOXnaFI

— Ballislife.com (@Ballislife) June 30, 2022

Pirms sezonas sākuma amerikānis tika aizmainīts uz Hjūstonas "Rockets", pretī "Grizzlies" saņēma četrus veterānus. "Grizzlies" kārtējo sezonu finišēja līgas beigu galā. 2001. gada vasarā klubs pārcēlās uz Amerikas pilsētu Memfisu Tenesī štatā.

"Nekad neaizmirsīšu to dienu, kad man bija jāpaziņo darbiniekiem, ka mēs atstājam Vankūveru un, ka komanda pārceļas uz dubļainas upes krastiem Tenesī štatā. Mums nebija daudz izvēļu iespēju, kur doties," atceras bijušais "Grizzlies" prezidents Endijs Doličs.

Ir pagājuši 27 gadi, kopš Stērns izlēma, ka ir nepieciešams paplašināt NBA ģeogrāfiju. Pašreiz "Grizzlies" franšīzes mūžs Memfisā ir bijis četras reizes ilgāks nekā Vankūverā un šī komanda ir atradusi savu superzvaigzni - Dža Morantu, ap kuru tiek būvēta titula pretendente.

Sākotnēji NBA Vankūverā saskatīja lieliskas tirgus iespējas: multikulturāla fanu bāze, ostas pilsēta, tehnoloģiski attīstīta pilsēta, kura atradās burvīgā vietā. Komanda savu sezonu sāka tikko uzceltajā "Roger Arena", ko kopā dalīja ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienību Vankūveras "Canuks". "Grizzlies" kļuva par pirmo komandu, kas izveidoja savu oficiālo mājaslapu. Par spīti visiem šiem labajiem apstākļiem, NBA izgāzās ar biznesa projektu Vankūverā.

Kāpēc "Grizzlies" cieta neveiksmi? Autopsijas izmeklējumu laikā neatklāja acīmredzamu nāves cēloni, bet mazas blakusparādības piebeidza "vareno grizlilāci". NBA spēlētāju aprindās klīda baumas, ka pilsētā trūka pārtikas preču veikalu, mainīgais valūtas kurss radīja lielus apgrūtinājumus ikdienas dzīvē un bija grūti motivēt līdzjutējus ierasties uz spēlēm, jo vienība, kas lielākoties cieta zaudējumus, nespēja atņemt fanus NHL milzim "Canucks".

Sākotnēji NBA komisārs Deivids Stērns gribēja NBA ģeogrāfiju paplašināt līdz pat Eiropai, bet pārējie valdes locekļi pārliecināja, ka tik tāls lidojumu grafiks nav reāls, tāpēc plāni mainījās un jaunas komandas tika meklētas Ziemeļamerikas kontinentā. 1993. gadā bija skaidrs, ka līgai piebiedrosies divi Kanādas klubi.

Par pievienošanos līgai Vankūveras sākotnējam īpašniekam Artūram Grifitam bija jāmaksā ap 125 miljonu ASV dolāru, kas ir salīdzinoši maza summa priekš mūsdienu sporta ekonomikas, bet pieaugums bija straujš, ja salīdzinām ar Minesotas "Timberwolves" un Orlando "Magic", kurām par pievienošanos NBA 1988. gadā bija jāmaksā 32,5 miljoni ASV dolāru.

Vancouver!! @grizz_van @NBAVancity @VanCtyGrizzlies @HistOfVanGrizz pic.twitter.com/0UUE7b1Gne

— 👤 🌎 (@BrianRay88) July 10, 2022

NBA bija pieprasījusi abām Kanādas komandām līdz 1995. gada 1. janvārim pārdot vismaz 12 500 sezonas abonementu, bet mēnesi pirms termiņa beigām Vankūvera bija pārdevusi tikai 10 000 abonementu. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bija nepieciešams Ziemassvētku brīnums, kurš arī notika 24. decembrī - Kanādas uzņēmums "Shoppers Drug Mart" iegādājās nepieciešamo abonementu skaitu.

Diemžēl ķibeles nebija retums Vankūveras kluba organizācijā. Laionels Holinss, kurš bija "Grizzlies" pagaidu treneris 1999./2000. gada sezonā, sarunā ar "Sports Illustrated" ieskicēja laukuma iekārtojuma problēmas: "Mēs uznācām uz laukuma un sapratām, ka stīpa nav pietiekami augstu. Arēnas darbiniekiem nebija ne mazākās nojausmas, cik augstu ir jābūt grozam. Tā bija pilnīgi cita pieredze, un arī kanādiešiem šī spēle bija pilnīgi jauna."

Katra spēlētāja pieredze kluba paspārnē bijusi atšķirīga. Piemēram, 1995. gada drafta sestā izvēle Braients Rīvss pavadīto laiku Vankūverā atceras ar prieku, viņam patika dzīve ostas pilsētā. Neskatoties uz savainojumiem, kas ierobežoja viņa efektivitāti laukumā, viņš bija fanu mīlulis. Visvieglāk Vankūverā bija iedzīvoties tiem spēlētājiem, kas nenāca no ASV metropolēm.

Klubam grūtības sagādāja arī finansiālie ieņēmumi. Vairāk nekā divas trešdaļas no "Grizzlies" ieņēmumiem tika iztērētas spēlētāju un treneru algu izmaksām, un arī valūtas maiņas kurss nāca par sliktu. "Mūsu ieņēmumi bija Kanādas dolāros, bet algas nācās maksāt ASV dolāros," izteicās bijušais kluba darbinieks.

"Kad Kanādas dolārs tirgojās par 65 vai 70 centiem, tas bija liels izaicinājums - klubam nosegt visas izmaksas."

Parādītais sniegums laukumā nebija iepriecinošāks. Debijas sezonā klubs par pārsteigumu uzvarēja pirmajos divos mačos, bet pēc tam piedzīvoja 19 neveiksmes pēc kārtas un sezonu noslēdza ar bilanci 15-67. Vienīgais cerību stariņš bija apmeklējums - 14. vieta starp līgas 29 vienībām, kas bija labs rādītājs, ņemot vērā parādīto sniegumu uz parketa.

Nākamajā sezonā klubs demonstrēja vēl sliktāku sniegumu - 14 uzvaras un 68 zaudējumi. 1998./1999. gada sezonā, kas tika saīsināta NBA lokauta dēļ, Vankūveras vienība sezonas sākumu sāka daudzsološi 3-3, bet noslēdza ar traģisku bilanci - astoņas uzvaras 50 aizvadītajās spēlēs. Nākamajā sezonā vidējais apmeklētāju skaits samazinājās līdz 13 899, kas bija trešais zemākais rādītājs līgā.

Gala rēķins sešās aizvadītajās sezonās bija šāds: "Grizzlies" uzvarēja tikai 22% no visām aizvadītajām spēlēm, kas ir zemākais uzvaru procents starp visām NBA franšīzēm. Pašsaprotams ir fakts, ka klubs nekad neiekļuva izslēgšanas spēlēs un komanda nebija spējīga nodraftēt vai piesaistīt kaut vienu spēlētāju, kurš, spēlēdams Vankūverā, būtu spējīgs iekļūt NBA Visu zvaigžņu spēlē.

Gadus vēlāk līgas komisārs Stērns sarunā ar mediju ESPN atzina, ka Vankūveras "Grizzlies" bijusi viņa visu laiku lielākā kļūda. "Vēlētos kaut mums nebūtu bijusi Vankūveras pieredze. Lieliska pilsēta – mēs pievīlām viņus un paši sevi," sacīja Stērns.