Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komanda Memfisas "Grizzlies" mūsdienās daudziem groza bumbas faniem asociējas ar perspektīvu vienību, kurai nākotnē ir visas iespējas cīnīties par Lerija O'Braiena titulu, bet pašos pirmsākumos "grizlilācis" bija viena no bēdīgākajām franšīzēm visā līgā, kuras orģinālā mājvieta nebija meklējama ASV, bet kaimiņos. Šis būs stāsts par vienu no sliktākajiem biznesa lēmumiem līgas vēsturē. Līgas bijušais komisārs un nelaiķis Deivids Stērns sešus gadus raudzījās uz šo traģēdiju - Vankūveras "Grizzlies".
Pirms gaidāmā 1999. gada NBA drafta, aizsargs Stīvs Frānsiss ar nepacietību gaidīja brīdi, kad Stērns paziņos viņa vārdu. Starp NBA menedžeriem klīda runas, ka saspēles vadītāju ar pirmo numuru izraudzīsies Čikāgas "Bulls", kuri pēc Maikla Džordana aiziešanas bija kļuvuši par līgas pastarīti. Viss nenotika pēc plānotā scenārija, "Bulls" ar pirmo numuru izvēlējās centra spēlētāju Eltonu Brendu. Tobrīd perspektīvo Frānsisu izraudzījās Vankūveras "Grizzlies" komanda, kas 1995. gadā kopā ar Toronto "Raptors" piebiedrojās NBA pulkam, palielinot kopējo klubu skaitu līdz 29. "Grizzlies" franšīze bija gatava Frānsisu padarīt par kluba seju, bet basketbolists nevēlējās doties pāri robežai uz Kanādu.
Frānsiss nebija laimīgs, izdzirdot savu vārdu vienā teikumā ar Vankūveras klubu. Kad viņam bija jādodas uz drafta skatuves, lai fotografētos kopā ar NBA komisāru Stērnu, viņa sejā bija jaušams sarūgtinājums. Stērns mēģināja iedrošināt jaunieti smaidīt, bet Fransiss to atteicās darīt.
Drafta ceremonijas laikā vietējie mediji Frānsisam jautāja, ko viņš zina par Kanādu, un atbilde bija: "Ir auksts. Daudz līst. Visa nauda izkūp." Savukārt citam žurnālistam Fransiss teica: "Cerams, ka rītdien pamodīšos un būšu laimīgs."