Video un audio ⟩ "Mana komanda ir vieglā šokā." Kalvis Kalniņš par vilšanos "Karate Combat" debijā

Oktobra izskaņā Kalniņš piedzīvoja debiju strauji augošajā "Karate Combat" organizācijā. Tiesa, latviešu karatists cīņā, kurā, visticamāk, nezaudēja pat vienu raundu, netika atzīts par uzvarētāju. Kad cīņa bija galā, tika izziņots tiesnešu lēmums, kuri vienbalsīgu uzvaru atdeva marokānim Abdesalamam Ameknasi.

Kad sazinājāmies, neilgi pēc cīņas, tad mūsu sarunā no cīkstoņa puses vēl bija jūtams pamatīgs rūgtums. Tagad, kad cīņa jau ir aptuveni mēnesi senā pagātnē, kā atzīst pats Kalniņš, emocijas ir nosēdušās, bet zaudējums sāp tik un tā.

"Emocijas pierimušas, protams. Esmu cīņu pats noskatījies vairākas reizes. Es piekrītu, ka bija varbūt ne zādzība, bet uzvara pienācās man. Pirmo raundu vinnēju bez šaubām. Otrais, trešais raunds bija līdzīgs. Mēs ar komandu esam pārsteigti. Nesmuki no malas izskatās, bet uzvara tika atdota marokānim. Mana komanda ir vieglā šokā," sacīja Kalniņš.

Kā atklāja pats karatists, viņš "Karate Combat" organizācijas paspārnē jau ir kopš tās pašiem pirmsākumiem (2018. gadā), tomēr notikumi sportista karjerā un arī visā pasaulē attīstījās tā, ka pirmo reizi šīs organizācijas "bedrē" viņš kāpa tikai šogad.

Tāpat pieskārāmies arī tam, kā "Karate Combat" organizācijai sokas ar tās identitātes saglabāšanu, jo nav noslēpums, ka šajā līgā noteikumi no tā sauktā olimpiskā karatē atšķiras krasi.

Sarunas turpinājumā atgriezāmies pie piedzīvotā zaudējuma ar pavisam vienkāršu jautājumu - kāpēc? Kāpēc Kalniņa roka netika pacelta? Kādi, viņaprāt, ir šāda lēmuma iemesli un "zemūdens akmeņi"?

Kalniņš gan atzīst, ka jau no bērna kājas treniņos ir apradināts ar domu - ja cīņa būs līdzīga, uzvara tiks atdota cīkstonim, kurš ir populārāks vai arī nāk no lielākas valsts.

"Ja mēs gribam vinnēt lielvalstis, tad mums ir jābūt galvas tiesu pārākiem. Vienmēr, kad būs līdzīgas cīņas, [uzvara] tiks atdota uz otru pusi. Tas man tika iemācīts," uz zināmā mērā visu Latvijas sportu attiecināmu problēmu norādīja karatists.

Turpinājumā aprunājāmies arī par olimpisko karatē un Kalniņa pieredzi aizvadītā gada Olimpiādē. Cīkstonis neslēpj, ka visā kopumā olimpiskā pieredze nebijusi no tām patīkamākajām. 

"Kopumā par Olimpiādi esmu diezgan bēdīgs," piebilda cīkstonis.

Apspriedām arī karatē un cīņas sporta attīstību Latvijā. Cīkstonis nenoliedz, ka vēlētos kādu dienu atvērt savu treniņu zāli, kur apmācīt jaunos talantus.

Sarunas izskaņā apspriedām salīdzinoši neseno skandālu Kalniņa svara klasē UFC organizācijā - Tailera Džefrija Dilašova iziešanu oktagonā ar savainojumu, labi apzinoties, ka viņš uzvaru izcīnīt, visticamāk, nevarēs. Izejot no šī temata apspriedām arī cīkstoņu tā saukto "nogalināt vai tikt nogalinātam" mentalitāti.