Principā vismaz puse no šā raksta honorāra pienāktos latvju hokeja vārtu mūrim Arturam Irbem, kurš gribot vai negribot pamudināja mani ieskatīties Latvijas uzbrucēju apcirkņos. Vai tad tiešām ir tik traki, ka bez Helmuta Baldera un Sergeja Žoltoka mums nekā nav bijis? Ka Latvijas hokeju virs ūdens noturējuši tikai vārtsargi un aizsargi, bet uzbrucēji ugunskuram pienesuši tikai žagariņus?
Pirmais, kas uzreiz nāk prātā, tas ir Juris Repsis – mūsu izcilība un labākais metējs pirms Baldera. 1969. vai 1970., bet varbūt abos gados Juris bija pelnījis PSRS izlasē spēlēt pasaules čempionātā, esot pēdējais, ko atskaita. Tad neviens cits latvietis PSRS virslīgā nespēlēja, Repsim abos gados Maskavas "Dinamo" sastāvā sametot pat 18 ripām. Kas nav maz.