:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Strauji tuvojas 2023. gads. Ir pienācis laiks atskatīties, kas bijis aizvadītā gada hokeja apcirkņos. Ja 2021. jau bija raibs kā Latvijas dzeņa vēders, tad 2022. bijis vēl raibāks, notikumiem un neparedzētiem lēmumiem bagāts. Diemžēl arī šis gads pagājis bez Stenlija kausa Latvijas spēlētājiem, bez olimpiskajām medaļām un pat bez ceturtdaļfināla pasaules čempionātā. Toties strauji tuvojamies kādam rekordam – 500 latvju hokeja leģionāriem, kas gan laikam rāda kaut ko citu: Latvija spēj sagatavot ļoti daudz vidējas meistarības spēlētājus, kuri pārsvarā gadījumu pašu valstī uz vietas nevienam nav vajadzīgi. Bet nu gada notikumu tops.
Fiasko Pekinā
Olimpiskās spēles esot katra sportista mūža sapnis. Kvalificējoties piecu apļu turnīram, Pekinā to varēja piepildīt 26 vai pat 27 mūsu spēlētāji. 27 tāpēc, ka Mārtiņš Karsums gan tur bija, taču skarbo kovida ierobežojumu dēļ pie spēlēšanas nemaz netika. Pēc pirmajām divām spēlēm apakšgrupā – 2:3 pret Zviedriju un 1:3 pret Somiju likās, ka esam olimpiski konkurētspējīgi. Daļēji visu savās vietās nolika 2:5 zaudējums Slovākijai, bet kā auksta duša bija 2:3 zaudējums Dānijai. Spēle, kurā bija 2:1 pārsvars un gana daudz iespēju spēlēt vairākumā, bet iznāca tāds pusčušs, 2002. gada spēļu karognesējam Harijam Vītoliņam apsteidzot tikai Ķīnu. 11. vieta…
Kurjers Kalniņš