Kas var būt labāk kā 2023. gadā pirmo satikt hokejistu Rodrigo Laviņu! Ir par ko parunāt un ir ko atcerēties. Latvijas izlases bijušais kapteinis nu ir doktorants Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Bet runājām mēs par hokeju un visvairāk par pasaules U-20 junioru čempionātu Kanādā. Kur Latvijas izlasē spēlēja un vismaz manā vērtējumā viens no labākajiem bija uzbrucējs ar 6. numuru – Martins Rodrigo Laviņš.

Kā zināms, augustā Edmontonā Latvijas juniori, no kuriem 15 bija arī šajā izlasē, iekļuva ceturtdaļfinālā, tur tikai ar 1:2 zaudējot Zviedrijai. Pirms lidošanas uz Kanādu un spēlēšanas Monktonā pret ASV (2:5), Šveici (2:3, OT), Somiju (0:3) un Slovākiju (0:3) dzīvojām ar cerībām, ka arī šoreiz Latvija būs astoņu labāko izlašu pulkā. Kaut kā nesanāca… Arī es no šīs junioru izlases biju gaidījis mazliet vairāk.

"Es lielu daļu no šīs izlases pazīstu jau no mazotnes, ticu ka viņi var paveikt daudz. Šoreiz viņi noteikti nav tur, kur viņiem bija jābūt," strikts savā vērtējumā ir Rodrigo Laviņš. "Uzskatu, ka fiziskā sagatavotība un psihoemocionālais stāvoklis ir galvenie aspekti, kas izšķir spēles likteni. Šajā izlasē ne viens, ne otrs nebija tuvu tam, lai uzvarētu. Nav jābūt sportistam, lai saprastu, ka pārlidot turp un atpakaļ pāri deviņām laika joslām – tas nav kā Rīgas tramvajā pavizināties. Bet mums puse komandas spēlē Ziemeļamerikā. Ir sezonas vidus, nospēlētas daudzas spēles un baterijas ir kārtīgi patukšotas, bet mēs viņus vācam kopā Latvijā uz nometni. Kad sadzirdēju šo ideju, sapratu, ka arī šoreiz nekas labs no šā čempionāta nav sagaidāms...