Sporta un fitnesa nozarei bez valsts atbalsta draud klubu slēgšana (1)

Cita starpā sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Pārstāvji uzsver, ka nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt darbu pie sabiedrības veselības veicināšanas. Ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs.

Atbilstoši LVFA datiem 2020.gadā sporta klubu un to uzņēmumu apgrozījums un ienākumi samazinājās par 50%, bet 2021.gadā, ierēķinot valsts atbalstu, - par 97%.

Viens no iemesliem, kādēļ nozarei nepieciešamas atbalsts ir energoresursu cenu pieaugums. Organizācijās uzsver, ka valsts noteiktais elektrības izmaksu atbalsts labākajā gadījumā sedz 2-3% no reālā pieauguma, līdztekus teju nenomaksājamas ir apkures izmaksas, kuras ir nesalīdzināmi lielākas par elektrības izmaksām nozares specifikas dēļ.

Līdz šim organizāciju biedri mēģinājuši pieaugošās izmaksas optimizēt, investējot gaismas sensorus un citas viedās tehnoloģijās, kas palīdz kontrolēt energoresursu patēriņu, norāda asociāciju pārstāvji. Tomēr sporta klubi ir spiesti izslēgt saunas, laukumus un kortus vai ierobežot to darbību, samazināt apgaismojuma līmeni un ventilāciju jaudu, karstā ūdens temperatūru, kas mazina sniegto pakalpojumu kvalitāti un komfortu klientiem.

Organizācijās uzsver, ka nākamais solis var būt tikai sporta klubu slēgšana, jo pašlaik sporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem ir palielinājies neizpildīto saistību apmērs.

"Esam gatavi konstruktīvi strādāt ar valdību, organizēt tikšanās, sniegt nepieciešamo informāciju, ierosinājumus un sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem pieejamu sporta nozares pastāvēšanu," norāda LVFA valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Papildu lūgumam sniegt finansiālu atbalstu komunālo pakalpojumu nomaksāšanai, sporta klubi piedāvā arī priekšlikumus, kā sporta un fitnesa pakalpojumus padarīt sabiedrībai pieejamākus. Tostarp sporta klubi aicina atzīt sporta un fitnesa pakalpojumus kā attaisnotos izdevumus, iesniedzot gadskārtējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju.

Nozares pārstāvji uzskata, ka, iekļaujot sporta un fitnesa klubu apmeklējumus attaisnotajos izdevumos, tas drīzāk radītu budžeta veselības un medicīnas izdevumu ietaupījumu, nevis zaudējumus. Tādā veidā cilvēki tiktu iedrošināti piekopt aktīvu dzīvesveidu ilgtermiņā, veicinot sabiedrības kopējā veselības stāvokļa uzlabošanos.

Trešais nozares priekšlikums ir piemērot sporta klubu pakalpojumiem samazināto PVN likmi. Organizācijas atgādina, ka sporta nozarei tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi teju visās Eiropas valstīs, un Latvija ir viena no pēdējām valstīm, kur šādas politikas nav.

Sporta nozares ieskatā, samazināta PVN likme iedzīvotājiem sporta klubus padarītu finansiāli pieejamākus.

LVFA dibināta 2007.gadā, ar mērķi apvienot vadošo fitnesa klubu kā darba devēju pārstāvjus, nozares speciālistus, lai attīstītu fitnesa un veselības nozari, kā arī veicinātu sabiedrības fiziskās aktivitātes un uzlabotu kopējo sabiedrības veselības stāvokli Latvijā. Asociācija pārstāv aptuveni 60% no fitnesa klubiem.

Ledus haļļu asociācija ir dibināta 2006.gadā. Tās biedru skaitā ir 23 ledus halles visā Latvijā.

Savukārt Latvijas Tenisa savienība ir tenisa organizācija, kurai ir dotas tiesības pārstāvēt Latviju starptautiskajā līmenī un starptautiskajās tenisa organizācijās. Biedrība nodrošina Latvijas izlašu komandu piedalīšanos starptautiskajos turnīros, rūpējas par sportistu izaugsmi, tiesnešu un treneru kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī strādā pie tenisa popularizācijas projektiem. Tenisa savienība reģistrēta 2005.gadā.