Reiz basketbola klubs Rīgas "Barons" samaksāja rekorda summu, lai komandas sastāvā iekļautu meistarīgo Armandu Šķēli. Kad latviešu basketbolists pēc ārzemēs pavadītiem gadiem bija atgriezies Rīgā, spraigs sižets mēdza risināties ne vien cīņās sporta laukumā, bet arī ārpus tā. Fragments no Šķēles autobiogrāfiskās grāmatas "Starp dzīvi un basketbolu" nodaļas "Atdzimšana #22".
Jauno līgumu ar Baronu atzīmēju, iegādājoties jaunu auto. Šoreiz bija laiks melnam Mercedes modelim.
– Dokumentus kārtosim šodien? – pirkuma izdarīšanas dienā prasīja apdrošinātājs.
– Ne šodien. Piebraukšu rīt, – pateicu un atliku procedūru, jo man bija jādodas uz iepriekš sarunātām vakariņām ar draugiem pilsētas centrā.
Viens paraksts uz papīra varēja pagaidīt. Šajā pašā dienā jauno vāģi novietoju stāvlaukumā pāri ielai no viesnīcas Latvija puses. Nākot vakarā atpakaļ, pa gabalu manīju ugunsdzēsējus un policiju. Rīgā bija tā retā diena, kad vētra postīja apkārtni un arī auto stāvlaukumu, kurā viens no nolauztajiem kokiem bija pāršķēlis Mercedes priekšējo logu... Prasīju stāvvietas sargam, pie kā vērsties, ja bojāta ir mana mašīna. Viņa paskaidrojums aprobežojās ar atrunu, ka tādi objekti kā koki pieder pilsētai, nevis stāvlaukumam. Citiem vārdiem – domā pats, kā tikt galā. Ar pēdējo cerību, ka viss vēl nav zaudēts, zvanīju tam pašam speciālistam, kurš formēja apdrošināšanu. – Vajadzēja piezvanīt vakar, – viņš noteica.
:format(webp)/nginx/o/2021/11/08/14188724t1h6d7f.jpg)