/nginx/o/2023/01/18/15086384t1h6c5c.png)
Tunelis ir ekstrēmas izturības un maņu stimula trūkuma pārbaudījums. Šis izaicinājums ir 321 kilometru ultramaratons tumsā Apvienotās Karalistes garākajā gājēju tunelī. Jāskrien pa līdzenu virsmu, bet tumsā no plkst. 23.00 līdz 5.00. Pārējā laikā spīd vāja gaismiņa.
"Tunel ultra" ir skrējiens, kas nelīdzinās nevienam citam. Ir viegli atrast garākus skrējienus. Dažos no tiem pat vairākas dienas pēc kārtas tiek veikts viens un tas pats maršruts. Taču nekur citur nav iespējams piedalīties sacensībās, kas ir tik sarežģītas - vairāk nekā divas dienas jāpavada tumsā, veicot 321 kilometru garu distanci.
Atbalsts no ārpuses nav atļauts, austiņas ir aizliegtas, un skrējēji nedrīkst skriet viens otram blakus. Laika ierobežojums distances veikšanai ir 55 stundas.
"The Tunnel" tīmekļa vietnē skrējiens aprakstīts kā "prātu aizraujošs ekstremālas izturības un maņu stimula trūkuma pārbaudījums". Tas vairāk ir domāts kā brīdinājums par bīstamību veselībai, nevis mārketinga sauklis.
"Es varētu sēdēt uz dīvāna un skatīties "Strictly" kopā ar sievu un bērniem. Vai arī es gribu atrasties tunelī, noguris un nelaimīgs, zinot, ka pirmdien mani gaida darbs?" Tā sarunā ar BBC prāto 45 gadus vecais Gajs Betinsons, kurš 2020. gadā uzvarēja šajās sacensībās. "Es labprātāk izniekoju savu nedēļas nogali, pārdzīvojot ciešanas."
"Tas ir tik bezjēdzīgi. Jūs nokļūstat no punkta A līdz punktam B, kas padara to par milzīgu garīgu izaicinājumu," sacīja Endijs Pētersons, vēl viens sacensību finišētājs. "Ja varat virzīt savu prātu tālāk, nekā bijāt domājis, - tas ir iespējams un tas ir diezgan spēcinoši."
Sacensības notiek Anglijā, "Combe Down" tunelī, jūdzi uz dienvidiem no Bātas pilsētas centra. 47 gadus tunelis bija stāvējis dīkā un aizaudzis ar nezālēm, taču 2013. gadā tas tika atjaunots kā veloceliņš. Tas ir garākais tunelis Apvienotajā Karalistē.
Tuneļa viducī ir iebūvēts skaļrunis, kas atgādina milzu acābolu. Visu dienu un nakti tas atskaņo klasisko mūziku. "Ir mazi "zemūdenes iluminatori", kas mirdz dažādās krāsās," stāsta viens no dalībniekiem Makss Ņūtons.
Dienas laikā tunelī, kas paredzēts arī velosipēdistiem un gājējiem, ir tikai vājš apgaismojums, un tas tiek izslēgts naktī no plkst. 23:00 līdz 5:00.
Daži skrējēji var nosnausties ārpus tuneļa, taču jācer, ka nelīs lietus. Citi miegu uzskata par neērtību skrējienā, kurā jau tā ir laika limits. Daži pat neatļaujas kaut brīdi apsēsties.
Ēšanas un dzeršanas stratēģija ir tikpat individuāla. Jāņem vērā, ka dalībnieki skrējiena laikā sadedzina aptuveni 20 000 kaloriju. Bijuši pat gadījumi, kad rādās halucinācijas.
"Es redzēju riebīgu sniegavīru ģimeni, masīvu gliemezi, un man šķita, ka esmu uz klints malas," pastāstīja Karls Baksters, kurš 2020. gadā izstājās no sacensībām, bet nākamajā gadā viņš sasniedza finišu vienu stundu pirms distances veikšanas laika ierobežojuma beigām.
Individuālā motivācija ir dažāda, taču kopīgais finišējušajiem sportistiem ir laiks, enerģija un nauda, ko viņi ir ieguldījuši skrējienā, par kuru bieži vien zina tikai daži cilvēki ārpus viņu tuvinieku, ģimenes un draugu loka.
