Sacensības notiek Anglijā, "Combe Down" tunelī, jūdzi uz dienvidiem no Bātas pilsētas centra. 47 gadus tunelis bija stāvējis dīkā un aizaudzis ar nezālēm, taču 2013. gadā tas tika atjaunots kā veloceliņš. Tas ir garākais tunelis Apvienotajā Karalistē.
Tuneļa viducī ir iebūvēts skaļrunis, kas atgādina milzu acābolu. Visu dienu un nakti tas atskaņo klasisko mūziku. "Ir mazi "zemūdenes iluminatori", kas mirdz dažādās krāsās," stāsta viens no dalībniekiem Makss Ņūtons.
Dienas laikā tunelī, kas paredzēts arī velosipēdistiem un gājējiem, ir tikai vājš apgaismojums, un tas tiek izslēgts naktī no plkst. 23:00 līdz 5:00.
Daži skrējēji var nosnausties ārpus tuneļa, taču jācer, ka nelīs lietus. Citi miegu uzskata par neērtību skrējienā, kurā jau tā ir laika limits. Daži pat neatļaujas kaut brīdi apsēsties.
Ēšanas un dzeršanas stratēģija ir tikpat individuāla. Jāņem vērā, ka dalībnieki skrējiena laikā sadedzina aptuveni 20 000 kaloriju. Bijuši pat gadījumi, kad rādās halucinācijas.
"Es redzēju riebīgu sniegavīru ģimeni, masīvu gliemezi, un man šķita, ka esmu uz klints malas," pastāstīja Karls Baksters, kurš 2020. gadā izstājās no sacensībām, bet nākamajā gadā viņš sasniedza finišu vienu stundu pirms distances veikšanas laika ierobežojuma beigām.
Individuālā motivācija ir dažāda, taču kopīgais finišējušajiem sportistiem ir laiks, enerģija un nauda, ko viņi ir ieguldījuši skrējienā, par kuru bieži vien zina tikai daži cilvēki ārpus viņu tuvinieku, ģimenes un draugu loka.