Video ⟩ Kad NHL leģendām pietrūcis perfekta karjeras noslēguma (1)

"Es neticēju, ka kāds mani gribēs aizmainīt," sarunā ar "The Athletic" izteicās Līčs. "Pēc tam, kad darījums notika, es nožēloju savas izvēles (ka līgumā netika iekļauts "no-trade clause" punkts)." Līdz šai dienai hokejists tur ļaunu prātu uz "Rangers" vadību, kā tā izrīkojās.

Pēc sākotnējā šoka viņš sazvanījās ar jaunajiem priekšniekiem, lai sakārtotu savu dzīves situāciju jaunajā mājvietā. Pirms savas pirmās spēles pret Ņujorkas "Islanders" Līčs ieradās "Scotibank" arēnā priekšlaicīgi, lai varētu sasveicināties ar komandas biedriem.

"Apskatījos uz savu aprīkojumu un ieraudzīju uz balta krekla zilu kļavas lapu, Līčs numur 2, tas mani šokēja," stāstīja Līčs. "Nespēju noticēt, ka spēlēju "Maple Leafs". Tas bija forši." 15 spēlēs "Maple Leafs" kreklā Braiens izcēlās ar 15 rezultativitātes punktiem. Viņš ar klubu tika līdz NHL izslēgšanas spēļu otrajai kārtai, kur sešu spēļu summā nācās piekāpties Filadelfijas "Flyers".

Hokejists atzīst, ka viņu pazina katrs pilsētas iedzīvotājs un bieži sveicināja, Ņujorkā tāda situācija nebija. "Cilvēki vienmēr atpazina Marku Mesjē (bijusī "Rangers" zvaigzne), bet viņiem nebija ne mazākās nojausmas, kas iet blakus."

Pēc viena gada pārtraukuma Līčs atgriezās NHL un 2005./2006. gada sezona, pārstāvot Bostonas "Bruins" komandu, viņam bija pēdējā pasaules spēcīgākajā hokeja līgā.

Atskatoties uz savu karjeru NHL, Līčs tomēr jūtas sarūgtināts, ka noslēdzošais uznāciens uz ledus nenotika Ņujorkas "Rangers" sastāvā. "Šis klubs man ļoti daudz ko nozīmēja," izteicās Līčs. "Tāpēc tas toreiz bija tik sāpīgi. Man nebija problēmu savos karjeras pēdējos gados samierināties ar mazāku lomu komandā. Biju pārliecināts, ka būšu tur uz visiem laikiem un ka darīšu visu iespējamo šīs komandas un organizācijās labā, bet viss notika citādāk."

Būdams "Rangers" hokejists, Līčs 1994. gadā palīdzēja komandai izcīnīt Stenlija kausu. Viņš arī kļuva par pirmo amerikāņu spēlētāju, kurš saņēmis Kona Smita balvu, kuru pasniedz labākajam spēlētājam izslēgšanas spēlēs

Maiks Modano

Modano vairāk nekā 20 sezonas pavadīja "Stars" franšīzē gan Dalasā, gan Minesotā (pirms pārcelšanās uz Dalasu klubs spēlēja Minesotā ar nosaukumu "North Stars"). Atšķirībā no Līča Modano netika aizmainīts uz citu komandu: viņam beidzās līgums un "Stars" vadība nevēlējas turpināt sadarbību. Mēnesi vēlāk viņš noslēdza līgumu ar Detroitas "Red Wings" klubu, tas izrādījās viņa pēdējais lidojums NHL.

"Iespējams, man nevajadzēja nekur citur doties," sacīja Modano. "Tomēr līdz pat šai dienai esmu neapmierināts, ka Dalasā nepaliku vēl vienu gadu."

Mičiganas štatā dzimušais hokejists vairākas sezonas bija "Stars" līderis un arī ilggadējs kapteinis. Pārstāvēdams gan "Stars", gan "North Stars", viņš karjeras laikā izcēlās ar 1359 punktiem. 1999. gadā viņš palīdzēja "Stars" izcīnīt līdz šim vienīgo Stenlija kausu.

"Mēs augām kopā kā kolektīvs," izteicās Modano par aizvadīto karjeru Dalasā. "Ieguldījām daudz laika, pūļu, centāmies izveidot hokeja kultūru un iepazīstināt cilvēkus ar jauno sporta veidu. Es daudz investēju Dalasā. Mēs Dalasā izveidojām kaut ko tādu, kas mums pat nelikās iespējams. Dabiski, ka tās kļuva par manām mājām."

Modano bija 40 gadus vecs, kad tā brīža "Stars" ģenerālmenedžeris Džo Nīvendaiks teica, ka vienība uz 2010./2011. gada sezonu ar centra uzbrucēju līgumu nepagarinās. Iespējams, ja Modano nebūtu labos draugos ar "sarkano spārnu" ģenerālmenedžeri Kenu Holandu un citām personām, kas darbojas kluba organizācijā, viņš nebūtu pārcēlies uz Detroitu. Protams, vilinoši bija spēlēt ar citām leģendām - Niklasu Lindstrēmu, Henriku Zeterbergu, Pāvelu Dacjuku. Ierodoties savā jaunajā darba vietā, Modano bija pārsteigts, cik smagi un cītīgi trenējās jaunie komandas biedri.

"Šie puiši bija kā dzīvnieki sporta zālē," sacīja Modano. "Nav pārsteigums, ka viņi skrēja tik ātri."

Piebiedroties "Red Wings" komandai bija kā debitēt līgā – Modano nezināja ģērbtuves politiku, kur kurš sēž lidmašīnā utt., viņš atkal jutās kā jauniņais. "Pagāja nedaudz laika, kamēr iejutos," teica Modano. "Vienā gadā ir grūti aprast ar jaunu komandu; kad jau jūties kā mājās, sezona ir beigusies. Vēlējos, lai būtu vairāk laika."

Kopumā Maikam palikušas labas atmiņas par Dalasā pavadīto laiku. "Biju vienā komandā 21 sezonu," stāsta Modano. "Gadu gaitā bijuši daudz brīži, kad varēju lūgt, lai mani aizmaina, vai, iespējams, varēju nepiekrist līgumam, jo nesaņēmu pienācīgu atalgojumu, bet paliku uzticīgs vienai komandai un pilsētai. Man bija būtiski palikt šai komandā. Tās būtu bijušas skaistas beigas."

Patriks Marlo

Marlo 2016./2017. gada sezonā jau zināja, ka viņa dienas Sanhosē "Sharks" komandā ir skaitītas. Tobrīd būdams 38 gadus vecs, viņš pavisam noteikt varēja pielikt punktu ripas dzenāšanai, bet kanādietis vēl gribēja pacīnīties par Stenlija kausu un saņemt vēl dažus algas čekus. Pēc 19 sezonām Sanhosē viņam bija grūti sevi iedomāties citas komandas formas tērpā. Tomēr Kalifornijas štatā spēlējošais uzbrucējs pirms 2017./2018. gada sezonas parakstīja trīs gadu līgumu ar Kanādas klubu Toronto "Maple Leafs", tas nozīmēja pārmaiņas ne tikai viņam, bet arī ģimenei, kas Sanhosē pilsētu jau sauca par mājām.

"Es ļoti ilgi šo lēmumu apdomāju," uzsvēra Marlo.

Patriks tehniski ir kanādietis, dzimis un audzis Saskatčevanas provincē, bet sirdī ir kalifornietis, jo "Sharks" viņu nodraftēja ar 2. numuru, kad viņam bija tikai 17 gadu. Lielākoties viņš savu dzīvi bija pavadījis štatos, tāpēc Toronto bija jauns piedzīvojums. "Maple Leafs'' organizācijai bija jāpalīdz atrast viņa bērniem ārstu, zobārstu un optometristu, kā arī jāpaskaidro, kā darbojas valsts veselības aprūpes sistēma. Mičam Mārneram un Osotnam Metjūzam, kuri bija 18 gadus jaunāki par Marlo, bija jāiesaka restorāni, kur garšīgi paēst, pārtikas veikali un kā vislabāk apbraukt sastrēgumus.

Kad Marlo sieva Kristīne sniega vētrā iekļuva avārijā, viņa nezināja, kā rīkoties, ASV vajag tikai apmainīties ar apdrošināšanas informāciju un vari doties ceļā. "Kanādā, ja tu nokļūsti negadījumā, tev ir jādodas uz speciālu iestādi un jāiesniedz ziņojums," teica Marlo.

"Ja jūs to neizdarāt 24 stundu laikā, jūs varat tikt saukts pie atbildības par šo sadursmi. Mēs vienkārši nezinājām nevienu no noteikumiem, tāpēc viss šķita nedaudz grūtāk."

Hokejists arī atzīst, ka pirmajās reizēs viņam bija grūti atrast arēnas ieejas durvis. "Man pēc pārcelšanās radās liela cieņa pret hokejistiem, kuri karjeras laikā bieži mainījuši komandas," stāstīja Marlo. "Īpaši spēlētājiem ar ģimenēm. Tas nav tik vienkārši kā visi domā. Dodoties uz jaunu vietu un iepazīstot apkārtni, paiet vesels mācību semestris. Tomēr tā ir daļa no hokeja."

Marlo sacīja, ka bija vajadzīgs gads, lai viņš Toronto justos pilnībā komfortabli, taču problēmas ārpus ledus laukuma netraucēja viņam sniegumā uz ledus, pirmajā sezonā viņš izcēlās ar 27 vārtiem un 20 rezultatīvām piespēlēm. Marlo nospēlēja divas pilnas sezonas Toronto, un, neskaitot 12 spēļu nogriezni Pitsburgas "Penguins" kreklā, viņš pēdējo deju aizvadīja kā "haizivs".

"Toronto ir nozīmīga manas dzīves daļa; ja mēs nebūtu tur devušies, nebūtu izveidojis ciešu saikni ar tādiem puišiem kā Miču un Metjūzu," teica Marlo. Ir pagājuši 20 mēneši, kopš Marlo aizvadīja pēdējo spēli NHL karjerā, viņš joprojām mēģina saprast, ko vēlas darīt un kur vēlas doties. Patlaban Marlo, viņa sieva un četri dēli dzīvo Floridā, taču viņiem joprojām ir mājvieta Sanhosē, un hokejista ģimene mēģina saprast, kuru vietu saukt par mājām. "Tas nedaudz kutina nervus," viņš teica. "Jo, līdzīgi kā uz ledus, tagad arī jāmēģina pieņemt pareizo lēmumu."