/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Draugi no basketbola aprindām nebeidz slavēt Luku Banki. Strādājot Strasbūrā, Latvijas izlases galvenais treneris brīvajā dienā dzinies uz Tībingenu Vācijā, kas esot gandrīz 300 km vienā virzienā, lai savām acīm pavērotu Kriša Helmaņa (2002.) spēli. Štrunts par lielo attālumu, bet mazais Helmanis Latvijas basketbola izlases kontekstā esot tikai kaut kur ap 40. vietu... Bet treneris ziedo savu brīvo laiku, lai apskatītos pat otrā sastāva spēlētāju! Nezinu, kā Latvijas hokeja izlases jaunais aizsargu treneris Peteri Nummelins izvērtē mūsu aizsargus, taču pirmā doma, kas ienāca prātā: viņam kādu nedēļu vajadzētu paklejot pa Čehiju, kur čehu Tipsport Extraliga šosezon spēlē gandrīz visi labākie Latvijas izlases aizsargi. Uvis Balinskis – Liberecā, Kārlis Čukste – Tršinecā, Jānis Jaks, Kristaps Zīle un Ralfs Freibergs – Litvinovā, Oskars Cibuļskis un Kristaps Sotnieks – Kladno, Kristofers Bindulis – Česke Budejovicē.
Arī man, veidojot aizsargu topu, acs vispirms meklēja Čehiju. No lielajiem tur nespēlē tikai Kristiāns Rubīns un Artūrs Kulda. Tos, kas Šveices abās līgās – Sandis Smons, Nauris Sējējs – "HC Ajoie" aizsargu treneris var vērtēt ikdienas darbā.
Pērn, kad gandrīz viss Čehijas desants bija uz vietas Latvijā, spēlējot Rīgas "Dinamo" formās, ranžēt aizsargus bija krietni vieglāk. Jo viņi bija acu priekšā. Ko ņemt par pamatu Čehijas gadījumā? Kluba vietu tabulā, aizsarga nopelnītos punktus (labi, bet nav primārais), spēles laiku, lietderības koeficientu? Vai varbūt to visu miksēt? Ideālais variants – izvērtēt spēlētāju darbību klātienē īsti nav iespējams. Redz, atbrauc novembrī uz Latvijas izlasi Kristofers Bindulis, kuru Bobs Hārtlijs augstu nevērtēja, bet izrādās, ka pie Nummelina Kristofers spēlē pirmajā pārī un ir viens no vairākuma brigādes!
Šis varbūt ir arī stāsts par uzticēšanos un ārzemju speciālista neitrālo skatījumu, bet pērn Harijs Vītoliņš arī Latvijas izlasē piesaistīja jaunus aizsargus – Nauri Sējēju, Patriku Ozolu, Robertu Mamčicu, Arvilu Bergmani, Sandi Smonu. Loģiski, ka tajā pašā laikā kāds paliek novārtā, kā Edgars Siksna – aizsargs labrocis, kā Artūrs Salija, vai kā daži no talantīgā 1997. gada, kas vismaz pagaidām nolikti tālākā rezervē, kā Maksims Ponomarenko vai Eduards Hugo Jansons.