Kas nogalināja Maradonu?

Maradonas lielais talants bija acīmredzams jau astoņu gadu vecumā. Jauniešu komandas treneris bija tik izbrīnīts, ka viņš puisim lūdza uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par Djego patieso vecumu. Neilgi pirms savas 16. dzimšanas dienas Maradona jau debitēja profesionālajā futbolā.

Profesionāla futbolista karjeras pirmās sešas sezonas Maradona spēlēja dzimtajā Argentīnā, kur viņš spēlēja ļoti rezultatīvi un kļuva pamanāms arī Eiropā. "Argentinos Juniors" komandas sastāvā viņš piecās sezonā aizvadīja 166 spēles un guva 116 vārtus, "Boca Juniors" rindās vienā sezonā 40 mačos 28 vārtus.

1982. gadā Spānijas slavenais klubs "Barcelona" iegādājās Maradonu par aptuveni 7,6 miljoniem ASV dolāru, kas mūsdienās ir salīdzinoši neliela summa futbola transfēru tirgū, taču tolaik tas bija pasaules rekords. Tomēr šajā komandā viņš pavadīja tikai divas sezonas. Tika piedzīvoti spilgti brīži laukumā, taču argentīnieti vajāja dažādas likstas - hepatīts, lauzta kāja, nesaskaņas komandā, neadekvāta uzvedība laukumā, uzdzīve ballītēs, kokaīns...

1984. gadā Maradonu no "Barcelona" nopirka Itālijas klubs "Napoli" par aptuveni 10 līdz 13 miljoniem ASV dolāru (dažādos avotos atšķiras summa), kas kļuva par jaunu futbolistu pāreju tirgus rekordu. Futbolista prezentācijas pasākumā stadionā pulcējās 75 tūkstoši cilvēku. Vairums vietējo futbola fanu naivi cerēja, ka pilsētā ieradies glābējs.

Neapoles vietējais laikraksts tolaik rakstīja: "mājas, skolas, autobusi, nodarbinātība un sanitārija - tam nav nozīmes, jo mums ir Maradona."

Itālijas pilsētā tolaik valdīja mafija, tādējādi Neapoles iedzīvotājiem bija jāsakaras ar dažādām sociālām grūtībām. Ārkārtīgi slavenais Maradona draudzējās ar kriminālajām autoritātēm, baudīja uzdzīvi, smēķēja cigārus, lietoja alkoholu un kļuva atkarīgs no kokaīna.

Lai arī Maradona piekopa neveselīgu dzīvesveidu, futbola laukumā viņš spēja sasniegt labus rezultātus. Viņš palīdzēja "Napoli" triumfēt Itālijas A sērijā 1987. un 1990. gadā. Pirms viņa ierašanās Itālijā, A sērijā dominēja komandas no ziemeļiem un valsts vidienes ("AC Milan", Milānas "Inter", Turīnas "Juventus", "Roma"), bet nevienai komandai no Apenīnu pussalas iepriekš nebija izdevies triumfēt.

1986. gadā Maradona kaldināja Argentīnas izlases otro triumfu Pasaules kausa izcīņā. Pirmais tituls tika izcīnīts 1978. gadā, kad 17 gadus vecais Maradona netika iekļauts valstsvienības sastāvā dalībai turnīrā. Šo panākumu argentīnieši atkārtoja pērn ar Lionelu Mesi priekšgalā. Mesi, neskatoties uz daudz rezultatīvāku karjeru nekā Maradonam, līdz šim bieži netika pienācīgi novērtēts, jo viņa CV nebija futbola vissvarīgākās trofejas.

Argentīna ceturtdaļfinālā ar rezultātu 2:1 pārspēja Angliju. Šī kļuva par vienu no apspriestākajām spēlēm futbola vēsturē, ko daudzi nespēj aizmirst vēl šobaltdien. Uzvarētāju labā abus vārtus guva Maradona, taču abi trāpījumi kļuva neaizmirstami. Vispirms tiesneši nepamanīja, ka Djego sitiena brīdī bumbai pieskaras ar roku, nevis ar galvu, tādējādi pārkāpjot noteikumus.

Savukārt otrais trāpījums tika atzīts par gadsimta vārtu guvumu - Maradona veica fantastisku solo gājienu, 11 sekundēs izdarot 11 pieskārienus bumbai. Turnīra turpinājumā Argentīna uzveica arī Beļģiju un Vāciju, kļūstot par Pasaules kausa ieguvēju. Maradonu, kurš turnīrā guva piecus vārtus, atzina par labāko spēlētāju.

Pēc izcīnītās Pasaules kausa trofejas Maradonas slava kļuva par vēl lielāku nastu futbolistam, kurš tobrīd bija 25 gadus vecs. Laiskā uzdzīve un kokaīna lietošana pieņēmās spēkā. Djego sāka neapmeklēt treniņus un pat nepiedalīties mačos, aizbildinoties, ka viņam ir pārāk liels stress. "Napoli" klubs piesprieda viņam naudas sodus tūkstošiem ASV dolāru apmērā. Itālijā pavadītajam laikam punktu pielika 15 mēnešu diskvalifikācija par kokaīna lietošanu.

Pēc diskvalifikācijas izciešanas Maradona atgriezās futbolā, 1992. gadā pievienojoties Spānijas klubam "Sevilla", kurā nospēlēja vienu sezonu. Argentīnas futbolista karjera bija iegājusi finiša taisnē un viņš atgriezās dzimtenē, kur formāli viņš pāris reizes izgāja laukumā "Newell's Old Boys" un "Boca Juniors" komandās.

Maradona pēc futbolista karjeras pievērsās trenera darbam. Dzīvesveids kļuva mazkustīgs un viņu vajāja veselības problēmas. Aptuveni 1,65 metrus garais argentīnietis kādu laiku esot svēris pat apmēram 130 kilogramus - teju divreiz vairāk nekā sportiskās formas pīķī.  

Trenera karjerā Maradona pāris sezonas pastrādāja Argentīnas, Apvienoto Arābu Emirātu un Meksikas klubos. 24 mačos viņš vadīja Argentīnas valstsvienību (18 uzvaras, 6 zaudējumi). 2018. gadā Maradona pat devās uz Baltkrieviju, lai strādātu Brestas "Dynamo" komandā, taču sadarbība izjuka tā īsti pat nesākusies.

Savas dzīves nogalē Maradona zvērēja, ka jau vairākus gadus nelieto kokaīnu. No šīm narkotikām viņam atkarība ilga vismaz 20 gadus. Argentīnas futbola leģendai lielā cieņā bija arī cigāri, alkohols un prostitūtas.

"Savu slimību dēļ es saviem pretiniekiem devu lielas priekšrocības. Iedomājieties, kāds es varēju būt spēlētājs, ja es nelietotu narkotikas," 2014. gadā intervijā Argentīnas televīzijas kanālā "TyC Sports" sacīja Maradona.

2020. gada 25. novembrī Maradona devās mūžībā nepilnu mēnesi pēc savas 60. dzimšanas dienas. Futbola leģendai divas nedēļas pirms nāves tika veikta smadzeņu operācija, jo bija izveidojies asins receklis. Pēc šķietami veiksmīgās operācijas Djego piemeklēja sirdstrieka, un viņš nomira miegā.

Autopsijā gan neatklāja alkohola vai narkotisko vielu klātbūtni ķermenī. Argentīnas prokuratūra sāka izmeklēšanu, ko publiski pieprasīja Maradonas meitas, kuras pauda pārliecību, ka mediķu darbā pieļauta nolaidība.

2021. gadā uz ekrāniem iznāca dokumentāla filma "Kas nogalināja Maradonu?"("What killed Maradona?"). Sekojot futbola zvaigznes nāvei, šī dokumentālā filma pēta apstākļus, kas ietekmēja viņa aiziešanu mūžībā. Filmu iespējams noskatīties LMT viedtelevīzijā.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".