:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Pēdējā gada laikā tik daudz esmu rakstījis par hokeja uzbrucējiem, kuri nevar iemest, ka pašam jau kļūst neomulīgi. It kā es kādam kaut ko būtu noskaudis! Kaut tā tas nav. Taču, ja vienmēr esmu audzināts un mācīts uz dzīvi raudzīties skaidrām acīm, tad arī hokejā nevaru dzīvot vēlmju kategorijā. Ar maziem izņēmumiem, bet mums šobrīd pasaules vadošajās hokeja līgās nav uzbrucēju – ripu metēju. NHL trijotne – Zemgus Girgensons, Teodors Bļugers un Rūdolfs Balcers šajā sezonā trijatā NHL iemetuši deviņas (!) ripas.
Eiropas spēcīgākajā līgā – Šveices NL situācija nav daudz spožāka: Ronalds Ķēniņš un Deniss Smirnovs guvuši pa trim vārtiem, Oskars Lapinskis – vienus. Pat zviedru Allsvenskan jeb viņu otrajā ešelonā, kur sezonas sākumā spēlēja trīs mūsu uzbrucēji, baigā supermešana nav novērota: sekmīgākais pagaidām bijis Georgs Golovkovs (8), Rihardam Marenim un Renāram Krastenbergam – pieci vārti. Njā, bet Marenis taču tika pacelts uz SHL un Krastenbergs ilgāku laiku Sēderteljē nespēlēja... Taisnība. Bet savulaik Aleksandrs Beļavskis turpat Zviedrijā tāda paša mēroga līgā meta ij 25, ij 38 un 39 ripas.
Mēs it kā pamatoti lepojamies, ka mums aug gudri jaunie hokejisti, taču arī mūsu jaunie uzbrucēji ASV studentu līgā met reti. Jaunais profesionālis – Raivis Ansons pirmo gadu spēlē AHL, bet arī viņš vismaz pagaidām ir starp mazmetējiem – viena ripa 29 spēlēs.
Tik krasas pārmaiņas uzbrucēju topā 20 sen nav bijušas. Salīdzinot ar 2022. gada vasaru, saprotamu iemeslu dēļ vietu tajā zaudējis Lauris Dārziņš, arī Gints Meija, Ronalds Ķēniņš, Renārs Krastenbergs, Deniss Smirnovs, Eduards Tralmaks.