"Spēļu norisi padarītu bezjēdzīgu." Parīzes Olimpiādi varētu boikotēt piektā daļa potenciālo dalībvalstu

TVNET Sports
CopyDraugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: AP/Scanpix

Polijas Sporta un tūrisma ministrs Kamils Bortnicuks paziņojis, ka 2024. gada olimpiskās spēles varētu boikotēt ievērojama daļa potenciālo dalībvalstu, vēsta "Reuters".

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) aicinājums skatīt veidus, kā starptautiskā sporta apritē atgriezt krievu un baltkrievu atlētus, publiskajā telpā izpelnījās plašu kritiku.

Lai gan SOK pēc tam skaidroja, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistiem noteiktie liegumi joprojām ir spēkā, Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija un, protams, arī Ukraina ir paziņojušas, ka gatavas boikotēt 2024. gada Olimpiādi, pat ja Krievijas un Baltkrievijas sportisti tur startēs zem neitrāla karoga.

Bortnicuks norādījis, ka ir iespējams izveidot aptuveni 40 valstu lielu koalīciju, kas būtu pret Krievijas un Baltkrievijas dalību spēlēs. Šo valstu vidū būtu arī Lielbritānija, ASV un Kanāda.

"Es nedomāju, ka mums [Polijai] pirms spēlēm būs jāpieņem smagi lēmumi. Gadījumā, ja boikotēsim Olimpiādi, būsim daļa no pietiekami lielas koalīcijas, kas spēļu norisi padarītu bezjēdzīgu," sacījis Bortnicuks.

Tokijas olimpiskajās spēlēs piedalījās 206 valstu delegācijas. Gadījumā, ja spēles tik tiešām boikotētu aptuveni 40 dalībvalstis, Olimpiāde paliktu bez gandrīz piektās daļas no visām komandām. Tas tik tiešām apdraudētu olimpisko spēļu norises gaitu, it sevišķi, ja tās boikotēs arī tādas lielvalstis kā Lielbritānija, ASV un Kanāda.

SOK ceturtdien, 2. februārī, atbildēja uz augstāk minēto valstu paziņojumiem par potenciālu Olimpiādes boikotu.

"Draudi boikotēt olimpiskās spēles, ko šobrīd apsver Ukrainas Olimpiskā komiteja, ir pretrunā ar olimpiskās kustības pamatiem. Boikots ir olimpiskās hartas pārkāpums. Kā rādījusi vēsture, iepriekšējie boikoti ir nevis piepildījuši iecerētos politiskos mērķus, bet gan sodījuši konkrēto valstu sportistus," teikts paziņojumā.

SOK iecerētā "neitrālo karogu" principa bezjēdzīgumu pēc uzvaras "Australian Open" turnīrā ieskicēja Baltkrievijas sportiste Arina Sabaļenka.

"Manuprāt, visi tāpat zina, ka esmu baltkrieviete. Tas arī viss. Vai šis būs liels notikums manā valstī? Domāju, ka jā," pēc triumfa Austrālijas atklātajā turnīrā sacīja Sabaļenka.

Savukārt Parīzes olimpisko spēļu vadība jau ir paziņojusi, ka respektēs SOK pieņemto lēmumu Krievijas un Baltkrievijas sportistu jautājumā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu