Levits atzina, ka IPC nostāja ir citādākā, nekā pagaidām tā ir SOK, un Latvija apsveic šo nostāju.
"Arī Latvijas Paraolimpiskā komiteja bija viena no tām, kas uzstāja, ka šādos apstākļos sacensties kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nav iespējams," teica Levits, usverot, ka atbalsta šādu nostāju.
Latvijas Paraolimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte atzīmēja, ka IPC Ģenerālajā asamblejā Baltijas valstis bija vienas no pirmajām, kas uzstāja, ka šīs valstis jāizslēdz no IPC.
"Pārsons apliecināja, ka, kamēr notiek karš, Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji nepiedalīsies paralimpiskajās spēlēs, attiecīgi arī pasaules čempionātos un Eiropas čempionātos," teica Dadzīte.
Pirmdien Pārsonam plānota tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru Edgaru Severu, kā arī Latvijas Paraolimpiskajā komitejā iecerēta tikšanās ar parasporta federācijām. Vizītes turpinājumā Pārsons tiksies ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) un Latvijas sabiedrisko mediju vadības pārstāvjiem, kā arī ar Saeimas Sporta apakškomisijas deputātiem.
Svētdien Pārsons vizītē apmeklēja Murjāņu sporta ģimnāziju, Siguldas Sporta centru un Siguldas bobsleja trasi.
Pirms vizītes Latvijā Pārsons viesojās Igaunijā un Lietuvā.
Pārsons IPC prezidenta amatā pirmo reizi tika ievēlēts 2017.gadā, četrus gadus vēlāk notikušajā Ģenerālajā asamblejā ar 98% delegātu balsu saglabājot savu amatu. Pirms tam viņš astoņus gadus vadīja Brazīlijas Paraolimpisko komiteju, bet no 2005. līdz 2009.gadam bija Amerikas Paraolimpiskās komitejas vadītājs.