/nginx/o/2023/02/06/15122201t1hde41.jpg)
Pagaidām nav plānots, ka Krievijas un Baltkrievijas parasportisti varētu atgriezties starptautisko sacensību apritē, pēc pirmdien notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Rīgas pilī žurnālistiem teica Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas (IPC) prezidents Endrū Pārsons.
Janvārī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paziņoja, ka pētīt veidus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. SOK aicinājums sporta sabiedrībā tiek vērtēts neviennozīmīgi, vairākām valstīm, tajā skaitā Latvijai, paužot stingru nostāju, ka šo agresorvalstu sportistiem pagaidām nevajadzētu atgriezties sacensībās jebkādā statusā.
"Esam ņēmuši vērā to, ko pirms dažām nedēļām paziņoja SOK, un mūsu [IPC] gadījumā situācija ir citādāka," teica Pārsons.
Novembrī IPC biedri Ģenerālajā asamblejā ar vairākuma atbalstu lēma atstādināt šo valstu paraolimpiskās komitejas un pagaidām nav plānots, ka šie sportisti varētu atgriezties sacensībās.
"Attiecīgi nākamajā Ģenerālajā asamblejā biedri lems, ko tālāk iesākt šajā jautājumā. Līdz tam brīdim šīs valstis nav iesaistītas paraolimpiskajā kustībā," teica Pārsons.
Viņš atzina, ka, protams, apelāciju komisija teorētiski var atcelt šo lēmumu, bet, ja neatceļ, tad Krievijas un Baltkrievijas paraolimpiskajām komitejām ir tiesības vērsties Vācijas tiesā, jo IPC ir Vācijā bāzēta organizācija.
"Šobrīd apelācija ir procesā," piebilda Pārsons.
Krievijas un Baltkrievijas parasportistu statuss bija arī viena no centrālajām tēmām pirmdien notikušajā Pārsona sarunā ar Levitu un viņa dzīvesbiedri, paraolimpiskās kustības Latvijā patronesi Andru Levitu.
Levits atzina, ka IPC nostāja ir citādākā, nekā pagaidām tā ir SOK, un Latvija apsveic šo nostāju.
"Arī Latvijas Paraolimpiskā komiteja bija viena no tām, kas uzstāja, ka šādos apstākļos sacensties kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nav iespējams," teica Levits, usverot, ka atbalsta šādu nostāju.
Latvijas Paraolimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte atzīmēja, ka IPC Ģenerālajā asamblejā Baltijas valstis bija vienas no pirmajām, kas uzstāja, ka šīs valstis jāizslēdz no IPC.
"Pārsons apliecināja, ka, kamēr notiek karš, Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji nepiedalīsies paralimpiskajās spēlēs, attiecīgi arī pasaules čempionātos un Eiropas čempionātos," teica Dadzīte.
Pirmdien Pārsonam plānota tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru Edgaru Severu, kā arī Latvijas Paraolimpiskajā komitejā iecerēta tikšanās ar parasporta federācijām. Vizītes turpinājumā Pārsons tiksies ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) un Latvijas sabiedrisko mediju vadības pārstāvjiem, kā arī ar Saeimas Sporta apakškomisijas deputātiem.
Svētdien Pārsons vizītē apmeklēja Murjāņu sporta ģimnāziju, Siguldas Sporta centru un Siguldas bobsleja trasi.
Pirms vizītes Latvijā Pārsons viesojās Igaunijā un Lietuvā.
Pārsons IPC prezidenta amatā pirmo reizi tika ievēlēts 2017.gadā, četrus gadus vēlāk notikušajā Ģenerālajā asamblejā ar 98% delegātu balsu saglabājot savu amatu. Pirms tam viņš astoņus gadus vadīja Brazīlijas Paraolimpisko komiteju, bet no 2005. līdz 2009.gadam bija Amerikas Paraolimpiskās komitejas vadītājs.