Cīņa par godalgām, pilnas tribīnes, zvaigžņu statuss, ambīcijas, reibinošas uzvaras - tā ir profesionālā sporta redzamā puse. Otrā pusē ir laiks, kas nesaudzē nevienu, bet it īpaši tos, kas sevi sportam atdod bez atlikuma.
"Medaļas abas puses" - ar šādu nosaukumu TVNET sāk rakstu sēriju par Latvijas sporta leģendām - cilvēkiem, kas stāvējuši pie bobsleja, šķēpmešanas, basketbola, futbola, hokeja u.c. sporta veidu šūpuļa. Cilvēkiem, ar kuriem sācies un uzņēmis apgriezienus Latvijas profesionālais sports. Bet ko mēs zinām par viņu dzīvi, cenu, kas maksāta par sporta karjeru, likteni pēc aiziešanas no sporta?
Kūla savu olimpisko zeltu izcīnīja 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs, Lužņiku stadionā. Viņš vecā parauga šķēpu raidīja 91,20 metrus tālu.
Tiesa, vēl šobaltdien ap viņa zelta metienu virmo dažādas leģendas un mīti. Visdzīvākais ir par stadiona vārtu atvēršanu tieši pirms Kūlas metiena, kas ļāva sacensību arēnā iepūst vējam un aiznest latvieša raidīto šķēpu tik tālu.
Pats Dainis gan saka, ka šos stāstus izdomājuši konkurenti, kuri togad palika bez augstākā kaluma olimpiskās godalgas. Īpaši labi šis mīts joprojām "dzīvojot" Somijā.