Pasaulē ātrākā cilvēka noslēpums (1)

2009. gadā Berlīnē pasaules čempionātā 100 metru sprintā Bolts triumfēja ar prātam neaptveramu rezultātu - 9,58 sekundes. Viņš par 0,11 sekundēm uzlaboja pašam piederošo pasaules rekordu, kuru gadu iepriekš bija sasniedzis Pekinas vasaras olimpiskajās spēlēs. Pasaule bija šokā, jo Jamaikas sprinteris lika aizdomāties, kādas patiesībā ir cilvēka fizisko spēju robežas.

Kāpēc Bolts savas karjeras pīķī bija krietni ātrāks par citiem sprinteriem un sasniedza šķietami nepārspējamus rekordus? Pieejot šim jautājumam ar humoru, atbilde ir pavisam vienkārša - viņam ir atbilstošs uzvārds. Tulkojumā no angļu valodas "Bolt" nozīmē bulta, zibens spēriens. Tas būtībā izskaidro viņa neticamo ātrumu vieglatlētikas stadionos.

Tomēr ir daudz nopietnāki skaidrojumi Bolta fenomenam. Britu raidsabiedrības BBC publicētais pētījums liecina, ka amatieru skrējējs 100 metros vidēji veic 50 līdz 55 soļus. Tikmēr elites sprinteri šo distanci var noskriet ar +/- 45 soļiem.

Bolts parasti skrēja ar 41 soli, kas ir par trim vai četriem soļiem mazāk, nekā vidēji veica konkurenti.

Boltam ir slaids, profesionālam basketbolistam atbilstošs augums - aptuveni 1,95 metri. Līdz ar to viņa solis ir platāks nekā vairumam citu elites sprinteru, kas par viņu ir piecus un vairāk centimetrus īsāki.

Oficiālās vieglatlētikas sacensībās pasaules vēsturē tikai 169 vīrieši ir 100 metrus noskrējuši ātrāk par 10 sekundēm. Neskaitot Boltu, vēl tikai divi sprinteri spējuši distanci veikt ātrāk par 9,7 sekundēm - amerikānis Taisons Gejs un jamaikietis Johans Bleiks. Šiem diviem vīriem labākais rezultāts ir 9,69 sekundes, kas no Bolta rekorda atpaliek 0,11 sekundes, kas 100 metru sprintā ir ļoti daudz.

Pirmo reizi vēsturē ātrāk nekā 10 sekundēs 100 metru distance tika veikta 1968. gadā, kad amerikānis Džims Hainss (Jim Hines) finišu sasniedza 9,95 sekundēs. Viņam piederošais pasaules rekords noturējās 15 gadus. Pagājuši 14 gadi, kopš Bolts uzstādīja pasaules rekordu, taču nekas neliecina, ka kāds viņu drīzumā pārspēs. 2022. gadā pasaulē labāko rezultātu uzrādīja amerikānis Freds Kērlijs, kurš distanci veica 9,76 sekundēs, bet nevienam citam neizdevās noskriet ātrāk par 9,8 sekundēm. 

Populārākā vieglatlētikas disciplīna ir 100 metru sprints, taču Bolts bija neticami ātrs arī 200 metru distancē, kurā viņš 2009. gadā Berlīnē uzstādīja pasaules rekordu - 19,19 sekundes. Iepriekšējo rekordistu Maiklu Džonsonu izdevās pārspēt par 0,13 sekundēm. ASV sprintera īpašumā pasaules rekords noturējās 13 gadus. 1996. gada Atlantas olimpiskajās spēlēs Džonsons distanci veica 19,32 sekundēs, tobrīd labojot pašam piederošo pasaules rekordu par 0,34 sekundēm.

Kaut arī sprinta karalis Bolts ir uzstādījis šķietami nepārspējamus pasaules rekordus, viņš karjerā neizcēlās ar izcilu startu. Garais augums apgrūtina ātruma attīstīšanu no starta pozīcijas. Statistika liecina, ka no 2008. līdz 2016. gadam 100 metru finālskrējienos pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs Bolta reakcijas laiks bija 0,158 sekundes, kamēr konkurentiem vidējais rādītājs bija 0,149 sekundes.

Tomēr salīdzinoši lēnais ieskrējiens viņam neliedza attīstīt līdz pat 44,5 km/h lielu ātrumu. BBC pētījuma aprēķini liecina, ka Bolta maksimālais ātrums bija tikpat liels, cik vidējā tempā aulekšo zirgs (48 km/h). 

Uzstādot pasaules rekordu 200 metru sprintā, Bolts distances otro pusi veica 9,26 sekundēs. 4x100 metru stafetēs karjeras laikā viņš savu posmu vairākkārt veicis ātrāk nekā deviņās sekundēs (2015. gadā tas izdevās 8,65 sekundēs).

Bolts ir harismātiska personība, kas izklaidēja gan publiku stadionā, gan televīzijas skatītājus. Viņš atšķirībā no daudziem citiem elites sprinteriem pirms sacensībām izstaroja milzu pārliecību, kas radīja priekšstatu, ka viņš pirms starta ir pilnībā atbrīvojies, kamēr konkurenti ir ļoti saspringuši un koncentrējušies.

2008. gada Pekinas vasaras olimpiskajās spēlēs, gadu pirms izdevās uzstādīt pasaules rekordus 100 un 200 metru sprinta distancē, Bolts neievēroja veselīgu uzturu. Jamaikas sprinterim ķīniešu ēdiens šķitis dīvains, tāpēc viņš apmeklēja ātrās ēdināšanas restorānu "McDonald’s". 10 dienas, kamēr viņš uzturējās Ķīnā, Bolts pārsvarā ēda savu iecienītāko maltīti vistas nagetus.

"Sākumā es apēdu 20 pusdienās, pēc tam vēl tikpat vakariņās. Nākamajā dienā ēdu arī brokastīs. Dažreiz ēdu arī frī kartupeļus un ābolu pīrāgu," intervijā "New York Post" atklāja Bolts, kurš lēš, ka viņš 10 dienās apēda aptuveni 1000 nagetus.

2016. gadā uz ekrāniem iznāca dokumentāla filma "I Am Bolt" ("Es esmu Bolts"), kuru iespējams noskatīties "LMT viedtelevīzijā". Filma atklāj, kāds patiesībā ir Useins Bolts - no viņa treniņiem līdz sacensībām globālā mērogā. Nekas tāds vēl nav redzēts!

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".