:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071152t1h1477.jpg)
Jānis Lūsis ir viens no visu laiku slavenākajiem Latvijas sportistiem - visu olimpisko medaļu ieguvējs, četrkārtējais Eiropas čempions un divkārtējais pasaules rekordists. TVNET aptaujā viņš tika atzīts par Latvijas visu laiku labāko sportistu. Šis ir sporta žurnālista Artura Vaidera savulaik veidots stāsts, intervija ar izcilo Lūsi, kurš aizsaulē devās 2020. gada 29. aprīlī.
Tu šķēpu sāki mest jau gana nobriedušā vecumā.
Tad bija citi laiki. Dzīvoju Jelgavas rajonā, un mamma gribēja, lai mācos Lauksaimniecības akadēmijā par agronomu. Es arī devos uz Rīgu, lai nodotu dokumentus, bet uz ielas nejauši satiku skrējēju treneri Imantu Gaili. Mēs bijām pazīstami kopš vienas treniņnometnes, kurā gatavojās Vissavienības skolēnu spartakiādei. Latvijas skolnieku spartakiādē trīssoļlēkšanā biju ceturtais, bet tikai dažus centimetrus aiz otrās vietas, tāpēc arī tiku paaicināts. Nometnes gaitā šķēpa metējiem bija pārbaudes sacensības, bet dalībnieku maz. Aicināja citus, un es arī pieteicos. Līdz tam šķēpu rokās biju turējis, bet ne vairāk. Tomēr uzvarēju, lai arī rezultāts bija tikai kādi 44 metri. Lūk, pēc šīm sacensībām Krūze bija noteicis, ka no Lūša šķēpa metējs neiznāks. Kad Gailis to izstāstīja, mani tas uzvilka. Zibenīgi mainīju plānus un aizgāju uz Fizkultūras institūtu. Fiziski nebiju diez cik spēcīgs un eksāmenā nopelnīju trijnieku, taču citos priekšmetos bija labas atzīmes un tiku uzņemts. Mūsu kurators bija Valentīns Mazzālītis. Viņš arī trenēja mūs, taču sākumā nemaz tik daudz uzmanības man neveltīja, jo grupā bija šķēpa metējs Nāzers, Latvijas rekordists granātas mešanā Lankaronskis. Toties atmosfēra treniņgrupā bija lieliska, un visi trenējāmies kā traki!