:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071152t1h1477.jpg)
1980. gadā Vera Zozuļa Leikplesidā kļuva par olimpisko čempioni kamaniņu sportā. Vienīgo Latvijas kamaniņu sporta vēsturē. Zozuļa ir vienīgā no nevāciski runājošas valsts, kas vairāk 50 gadu laikā, kopš olimpisko spēļu programmā iekļauts kamaniņu sports sievietēm, spējusi izcīnīt zeltu. Pārējie tituli - 1 Austrijai, 2 Itālijai (taču to pārstāv tirolietes, kas runā vāciski) un vēl 10 vācietēm. Tātad unikāls sasniegums! Šis ir sporta žurnālista Artura Vaidera savulaik veidots stāsts par Zozuļu, kura uzņemta Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas Slavas zālē.
Sacensības Leikplsesidā atceries labi?
Diezgan. Jo man tās aizgāja kā pa diedziņu. Vinnēju visus četrus braucienus un otrās vietas ieguvēju apdzinu diezgan daudz (par 1,12 sekundēm - aut.). Vienubrīd arī Inga (Amantova - aut.) pretendēja uz otro vietu, tomēr trešajā braucienā kļūdījās, aiztaisot ķiveres stiklu. Tik un tā bija prieks, ka divatā bijām uz pjedestāla. Pa vidu tikai viena vāciete. Olimpiskā čempione Margita Šūmane neilgi pirms spēlēm Itālijā bija lauzusi atslēgas kaulu, nepaspēja atgūt formu un palika tikai sestā. Arī Astra Rībena bija desmitniekā. Un Dainis Bremze ar Aigaru Kriķi arī. PSRS tādas vietas gan vairs netika novērtētas. Atzina tikai medaļas. Man pat piedāvāja palikt uz spēļu noslēgumu, taču es atteicos, jo visa komanda brauca prom. Tā Leikplesidā negāju ne atklāšanā, jo nākamajā dienā jau bija starts, ne noslēgumā. Kažoks palika neatrādīts. Tomēr bildēs ir redzams! Toties Rīgā gan mūs visus sirsnīgi sagaidīja. Bet tagad arī Štrombergu uz rokām nesa.
Tu jau droši vien Leikplesidā biji favorīte?