"Dažas meitenes man teica: bez tevis mēs pazaudējām zeltu." Leģendārā Uļjana Semjonova

Janvārī pirmizrādi kino piedzīvoja Vaideram veltītā dokumentālā filma "Latvijas sporta žurnālistika. Arturs Vaiders". Mūžībā viņš devās 2016. gadā pēc ilgas cīņas ar slimību.

Uļas vārds

"Biju beigusi spēlēt. Jutos kā no laivas izmesta. Atbalstīju Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanu, bieži tikos ar Vilni Baltiņu, un vienreiz viņš saka: "Uļa, tev jāsāk strādāt. Sāc ar bijušajiem olimpiešiem. Daudziem vajag "pahļobku"". Bet man nebija ne jausmas, ko darīt, ar ko sākt. Līdz šim man viss bija kā uz paplātes pienests – treniņtērps, kedas, pusdienas... Pēc kāda laika Vilnis atkal prasa: "Ko esi izdarījusi? Pie kādiem sponsoriem esi bijusi?" Es lai staigāju ar izstieptu roku! Nu nē! Bet Vilnis neatlaižas: "Tev, Uļa, ir vārds! Tev būs daudz grūtāk atteikt." Nekas cits neatlika, kā domāt un darīt. Naudas nebija, bet to vajadzēja. Sāku ar sporta veterānu, vispirms olimpiešu apzināšanu. Parādījās arī pirmie atbalstītāji. Kā jau bijušais sportists, ļoti atsaucīgs bija Haims Kogans no "Lukoil". Tā sniega pika pamazām sāka velties.

Cik aprūpējamo šobrīd ir tavā sarakstā?

Gandrīz 200. 163 saņem "olimpieša" pabalstu, bet vēl 35 cenšamies palīdzēt ar zāļu apmaksu un sniegt vēl kādu palīdzību. Meklējam, kā var lētāk iegādāties zāles, reizēm arī pārtiku. Es visus tā arī saucu – "mani bērni", kaut vairums ir vecāki par mani. Fonda sarakstā ir pieci no Slavas zālēm – es no basketbola, Balderis no hokeja, Bugajenkovs no volejbola, Zozuļa no kamanām un tagad arī Lūsis no vieglatlētikas. Visi esam kā viena liela ģimene.