Vai, kā man patīk juku un pārmaiņu laiki! Dabā tas parasti ir pavasaris, kad dāmas un kungi nomaina kažokus. Bet tad pienāk ziema, un vecais kažoks atkal noder kā jauns. Piecos augstskolas gados nebiju pārāk centīgs, taču atceros Ābrama Kļockina lekcijas. Nav būtiski, vai tā formāli saucās propagandas teorija un prakse vai kaut kā tamlīdzīgi, bet lektors Kļockins runāja ij par demagoģiju, ij manipulāciju teoriju un praksi. Absolutizējot vienu patiesības daļu, iespējams varoni pataisīt par pēdējo draņķi un otrādi. Vajag tikai gribēt. Pierādīt, ka Latvijas hokejs savā būtībā ir draņķis, kurš vienmēr kolaborējis un dara to joprojām. Vajag tikai uzsvērt kādu īpašību un tad to absolutizēt līdz galējībai.

Kaut vai to, ka nu jau otro pasaules hokeja čempionātu Aigars Kalvītis rīkos čekistam Jurim Savickim piederošajā "Arēnā Rīga". Tādējādi radot Savickim ienākumus… Kad šajā pašā Savickim piederošā arēnā spēlē Latvijas basketbola izlase, halles piederība loģiski aizmirstas. Tad - redz, kā tauta mīl basketbolu! Biļetes izpirktas dažu stundu laikā! Tad var arī piemirst, kam pieder halle un ka tauta taču ar savu naudu atbalsta čekistu Savicki.

Kaut kad marta vidū vai mazliet agrāk Krievijas informatīvajā telpā parādījās ziņa, ka Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) gatavojas lemt par Krievijas un Baltkrievijas atgriešanos pasaules hokejā. Loģiski, ka ne pārāk centīgie latvju žurnālisti pārsvarā gadījumu tikai pārdrukāja šo ziņu, piekomentējot klāt, cik gan nodevīga un krievu naudas pavadā ejoša ir šī IIHF. Kaut būtībā un pēc reālajiem darbiem ir otrādi: IIHF jau gadu iepriekš (!!) lēma, ka arī 2024. gada pasaules čempionāta elites grupā Čehijā (Prāga, Ostrava) Krievijas un Baltkrievijas izlases nebūs.