Projektu "Medaļas abas puses" turpinām ar stāstu par šobrīd, iespējams, populārāko sporta veidu Latvijā - basketbolu.
Šoreiz saruna ar pirmo latvieti, kas izvēlēta Nacionālās sieviešu basketbola asociācijas (WNBA) draftā. Par to 2004. gadā kļuva Latvijas dāmu izlases zelta paaudzes centra spēlētāja Ieva Kubliņa.
Cīņa par godalgām, pilnas tribīnes, zvaigžņu statuss, ambīcijas, reibinošas uzvaras - tā ir profesionālā sporta redzamā puse. Otrā pusē ir laiks, kas nesaudzē nevienu, bet it īpaši tos, kas sevi sportam atdod bez atlikuma.
"Medaļas abas puses" - ar šādu nosaukumu TVNET sāk rakstu sēriju par Latvijas sporta leģendām - cilvēkiem, kas stāvējuši pie bobsleja, šķēpmešanas, basketbola, futbola, hokeja u.c. sporta veidu šūpuļa. Cilvēkiem, ar kuriem sācies un uzņēmis apgriezienus Latvijas profesionālais sports. Bet ko mēs zinām par viņu dzīvi, cenu, kas maksāta par sporta karjeru, likteni pēc aiziešanas no sporta?
Ieva bērnībā basketbolam paiet garām nekādi nevarēja. Abi viņas vecāki bija basketbolisti. Viņa atceras, kā mamma Ingrīda spēlēja slavenajā Rīgas TTT klubā Daugavas sporta namā. Atmiņas saistoties ar TTT komandas oranžajām formām un Daugavas sporta nama mājīgo atmosfēru.
Kubliņa pirmo reizi basketbola treniņā piedalījās nometnē Salacgrīvā, kad meitenei bija seši gadi. Viņai basketbols uzreiz neiepatikās, jo ļoti gribējās mājās. Tomēr vēlāk viņa mēģināja vēlreiz, sākot treniņus Rīgā.
Vidusskolas pēdējo klasi Kubliņa jau pabeidza ASV, jo mērķis bija mācīties koledžā un paralēli spēlēt basketbolu. Tas viņai arī izdevās, četrus gadus pārstāvot Virdžīnijas Tehniskās universitātes komandu.
Veiksmīgā spēle zem groza Virdžīnijas komandas rindās Kubliņai pavēra ceļu uz WNBA, viņai 2004. gadā kļūstot par pirmo tur draftēto latvieti. Tiesa, uzspēlēt Indiānas "Fever" rindās viņai gan neizdevās.
/nginx/o/2023/04/21/15269771t1h04a3.jpg)
Basketbola karjeras laikā Kubliņa Latvijas izlases rindās izcīnīju ceturto vietu Eiropas čempionātā 2007. gadā, kā arī piedalījās Pekinas vasaras olimpiskajās spēlēs 2008. gadā. Dalība olimpiskajā turnīrā esot viens no spilgtākajiem notikumiem viņas līdzšinējā dzīvē.
Basketbolistes karjeru Ieva noslēdza 32 gadu vecumā, jo arvien vairāk par sevi lika manīt problēmas ar ceļgaliem. Pati teic, ka varējusi turpināt spēlēt, bet nevēlējās vēl vairāk sabojāt savu veselību, tāpēc pieņēma lēmumu oranžo bumbu likt malā.
Pēc karjeras beigām Kubliņai sākotnēji nebija konkrētas vīzijas par to, kur viņa vēlētos strādāt. Viņa nekautrējās: vienkārši atvēra darba sludinājumu vietni un izsūtīja potenciālajiem darba devējiem savu CV.
"Kaut kādā brīdī ir jāsaprot, ka dzīve turpināsies arī pēc basketbola. Jo laicīgāk to nogriez, jo tev vieglāk turpināt. Vilkt līdz pēdējam un attapties 45 gadu vecumā - ko tagad? Jo, būsim reāli, lielākā daļa basketbola spēlētāju visam mūžam sev nenopelnīs. Nāksies veidot otru karjeru," izteicās Kubliņa.
Viņas CV par labu esam atzina Latvijas Starptautiskā skola (Latvia International School), kur pārsvarā mācās vietējo diplomātu un NATO karavīru bērni. Viss mācību process norit angļu valodā, Ievai ir iespēja izmantot savas Amerikā apgūtās prasmes.
Ikdienā kādreizējā Latvijas izlases basketboliste ir sporta un veselības mācības skolotāja Latvijas Starptautiskajā skolā. Viņa atzīst, ka darbs ar bērniem ir ļoti aizraujošs, kaut pati nekad nebija plānojusi kļūt par pedagoģi.
Basketbola bumbu Kubliņa šobrīd rokās paņem reti, bet viņai joprojām patīk uzturēt sevi labā fiziskajā formā. Šobrīd esot iepatikusies arī skriešana, kas basketbola karjeras laikā nepavisam negāja pie sirds.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Medaļas abas puses" saturu atbild SIA TVNET GRUPA.
/nginx/o/2018/12/19/11666974t1h7cd7.jpg)
/nginx/o/2020/09/23/13365010t1hd566.jpg)
