Visi Latvijas spīkeri, prezidenti, ministri, politologi un žurnālisti jau pagozējušies bronzas tuvumā, un katrs Latvijas izlasi sajutis un skaidro pa savai šnitei. Kā indiešu līdzībā par ziloni un sešiem aklajiem gudrajiem.

29. maija rītā Tamperes lidostā sapratu, ka vistuvāk patiesībai, tas ir, manam ziloņa taustījumam ir pieredzējušā aizsarga Oskara Cibuļska redzējums: "Kārtis tā salikās, un mēs kā komanda pratām to izmantot. Iespējas, ko mums piedāvāja hokeja dievs, mēs izmantojām. Tagad eju pa skolām, stāstu par hokeju. Cilvēki aiz laimes raud! Esmu noguris, bet ļoti ļoti laimīgs…"

Uz Cibuļska, Daugaviņa un brāļu Bukartu tiešo jautājumu: "Tu taču arī neticēji, ka varam tikt tik tālu?" atbildu apstiprinoši. Jo liktenis-sliktenis piespēlēja tik daudz pārbaudījumu… Hronoloģiski.

13. maijs. 1:2 pret Slovākiju. Rīgas posma izšķirošais mačs par tikšanu ceturtdaļfinālā zaudēts. Latvijai izredžu – tuvu 0%.

15. maijs. Pagarinājumā ar 4:3 uzvarēta Čehija, slovāki paņem punktu no Kanādas. Viņiem – 4, mums – 2 punkti. Izredzes joprojām tuvu nullei. Turnīru abām komandām beidzot ar vienādu punktu skaitu, esam aiz slovākiem...

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp