:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Ja es darbotos kā "Re:Baltica", tad sauktu vārdā žurnālistus, podkāstu un diskusiju vadītājus, kuri izplata viltus un nepatiesas ziņas, cik hokejs Latvijā ir dārgs sporta veids. Jā, hokejs tiešām nav lētākais sporta veids, vecākiem un daudzām pašvaldībām to atbalstot, taču dārgs tas pārsvarā ir tikai tur, kur dzīvo maksātspējīgie, proti, Rīgā, Pierīgā un ja par tādiem varam saukt arī Ozolniekus, taču tur varētu arī būt cita latviskuma iezīme – sens kašķis ar kaimiņu. Pārējā Latvijā hokejs nav lēts, taču nav arī tik dārgs prieks, kā daži to mālē.
Latvijas Hokeja federācijas mājas lapā ir divas noderīgas un interesantas rubrikas – "Kur trenēties hokejā" un "Arēnas", kur to iespējams darīt. Jaunās hokeja sezonas priekšvakarā papētīju divas lietas: kāds ir vecāku līdzmaksājums mēnesī šajās hokeja sekcijās, sporta skolās vai klubos un cik maksā stunda mākslīgā ledus Latvijas hokeja hallēs. Nekā sensacionāla: ledus visdārgākais ir Rīgā un Pierīgā un tieši tādas pašas tendences ir vecāku līdzmaksājumā.
Vietās, kur halles ir t.s. olimpiskie centri vai kur pašvaldība atbalsta jaunos censoņus, vecākiem par sava/savu bērnu hokeju ir jāmaksā ievērojami mazāk nekā galvaspilsētā un tās tuvumā. Tā Brocēnos vecāki ik mēnesi piemaksā tikai piecus (!!) eiro par bērna treniņiem, Daugavpilī – desmit (no rudens būs 20), Tukumā un Ventspilī mazākā vecuma grupās – 20, Jelgavā – 26,48, Talsos 30, Valmierā – 25, bet tur jau parādās arī otrs maksājums: vecāku biedrība pēc savas iniciatīvas izlēmusi vēl 25 eiro iekasēt treneru atalgojumam. Gana saprātīgs līdzmaksājums arī Olainē...