Kristiāna Rubīna divi bronzas metieni Tamperē jaudīgi uz augšu cēluši hokeja prestižu un popularitāti Latvijā. Ja septiņas no desmit Latvijas izlases spēlēm pasaules čempionātā divu mēnešu griezumā valstī skatītāko TV pārraižu topā “izpogā” gan Dziesmu svētku atklāšanas koncertu, gan lielisko deju svētku uzvedumu “Mūžīgais dzinējs”, tad komentāri lieki pat tiem kolēģiem, kuri savā apmātībā gatavi norakt ne tikai abus mūsu Stenlija kausa ieguvējus Sandi Ozoliņu un Teodoru Bļugeru, bet arī pašu kausu. Dzīves skarbā realitāte ir tāda, ka tauta principā skatās uz darbiem, nevis tukšu murmulēšanu. Pēc Tamperes bronzas būtiski audzis to zēnu un meiteņu pulks, kuri grib trenēties hokejā.

Viņdien vienīgajā valstij piederošajā hokeja hallē "Daugavā" satieku kādu sporta skolas vadītāju un pāris treneru. Nākot no t.s. treneru semināra, kur iezīmēts galvenais treneru darba uzdevums – gatavot valsts izlases kandidātus! Tas esot (un ir!) pārāk šaurs skata punkts. Kur tad paliekot bērnu socializācija un fiziski attīstītas nākamās paaudzes veidošana? Mjā! Kaut esmu lielā sporta piekritējs, izlases kandidāti (un pat spēlētāji!) nevar būt mērķis. Līdzeklis gan. Lai pēc iespējas vairāk bērnu un jauniešu nodarbotos ar sportu.

Hokejs, futbols vai vieglatlētika? Valstij principā vienalga. Galvenais, lai kustas un ir fiziski aktīvi.

Pēc iepriekšējā raksta, kur Hokeja federācijas Treneru komitejas priekšsēdētājs Oļegs Sorokins ieskicēja jaunās sezonas aprises, atvēru kādu portālu. Ko jums izsaka šādi uzvārdi? Borskovičs, Barkāns, Lapiks, Žuļevs, Builis, Jašunovs, Opelts, Paškausks, Sičevs, Vjaters? Tas nav kādas Rīgas skolas klases žurnālā sastopamo audzēkņu saraksts, bet gan Latvijas U-18 izlases 2017. gada pasaules čempionāta hokejisti (1999/2000), kuri hokeju vairs nespēlē (!!) pat Latvijas virslīgas līmenī. 23-24 gadu vecumā un jau pasen karot slidas uz vadža. Protams, ja vien kāds sieviešu žurnāls katru, kas prieka pēc uzspēlē kādā no daudzajām amatieru un entuziastu līgām, lepni nepieskaita hokejistiem. Nu tad es arī esmu hokejists! Jo vienu oficiālu spēli esmu nospēlējis! Un treneris noteikti! Kuram vēl Latvijā iemesto un ielaisto ripu bilance ir 28:0?

Ieskatam izmantošu Latvijas Hokeja federācijas datus, cik zēnu/jauniešu nodarbojās ar hokeju pērnās sezonas beigās. Šis ir t.s. licencēto hokejistu skaits. Ir šajos skaitļos kaut kāda loģika, bet tendences vērojamas pat ar neapbruņotu aci...

Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp