Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Līderu zaudējumi un intrigas līkloči

Vispirms "Riga FC" komanda savā laukumā "Skonto" stadionā ar 3:5 zaudēja virslīgas jaunpienācējai FS "Jelgava" komandai, un man jāatkārto tas, ko rakstīju iepriekšējā reizē, – proti, kaut mums katru gadu būtu tāds virslīgas jaunpienācējs. Pretinieka nenovērtēšana? Spēles sākumā – iespējams, taču jau diezgan ātri nenovērtēšanai vajadzēja pazust (28. minūtē rezultāts jau bija 3:1 jelgavnieku labā). Neierasts sākumsastāvs, ļaujot palikt malā dažiem no pamatspēlētājiem? Droši vien tas ietekmēja, taču tad rodas jautājums – kas tad tie par sapirktiem spēlētājiem, ja viņi nespēj uzvarēt virslīgas jaunpienācēju, kura rindās lielākā daļa ir pašmāju futbolisti bez virslīgas spēļu pieredzes (līdz šai sezonai)? Tā bija laba iespēja sevi apliecināt tiem, kuri līdz šim spēlēja mazāk, taču reti kurš to izdarīja. Var, protams, runāt arī par veiksmi, jo gandrīz katrs no Jelgavas komandas sitieniem vārtos beidzās ar gūtiem vārtiem, taču nevar neminēt arī laukuma saimnieku robus aizsardzībā. Likās, ka pēc pārtraukuma viss nostāsies savās vietās, taču notika pretējais – 49. minūtē Jelgavas komanda panāca 4:2, bet 57. minūtē – jau 5:2! Izglābties "rīdzinieki" nevarēja. Kad rezultāts jau bija 3:5, tad atlikušajās apmēram 20 minūtēs (ar kompensācijas laiku) viņiem bija tikai viena patiešām reāla iespēja gūt vārtus (bumba trāpīja pa vārtu stabu). Kā lai neatceras abu komandu pirmo spēli šajā sezonā, kad rīdzinieki izglābās no zaudējuma tikai kompensācijas laika pēdējās sekundēs. Jelgavas komanda bija zaudējusi "rīdziniekiem" sešās iepriekšējās savstarpējās spēlēs, bet uzvarējusi to pēdējo reizi bija 2019. gada sezonas trešajā riņķī (1:0).

Vicelīderi RFS futbolisti nākamajā dienā spēlēja Valmierā. Ja izdodas uzvarēt, tad līderis tiek panākts un nākamā spēle ir ar "Riga FC" savā laukumā. Ja izdodas uzvarēt arī to, tad tiek sperts plats solis pretī titulam – "rīdziniekiem" tad vairs nepietiktu ar RFS panākšanu, jo savstarpējās spēlēs pārsvars būtu RFS komandai un tad vajadzētu, lai tā vēl kaut kam zaudē. Valmieras komandai brīdinājumu dēļ nevarēja palīdzēt Daniels Balodis (pirms spēles saņēma piemiņas balvu par 100 spēlēm Valmieras komandas rindās virslīgā), kas radīja bažas par valmieriešu aizsardzības centru, taču bažas izrādījās liekas – Sliede un Barbosa ar Falla un Toņiševa, kā arī citu komandas biedru palīdzību tika galā. RFS rindās savainojumu dēļ nebija Jāņa Ikaunieka un Darko Lemajiča, kas noteikti ietekmēja komandas spēli (īpaši Ikaunieka iztrūkums; neskaidra ir arī viņa piedalīšanas Latvijas izlases sastāvā 8. septembrī spēlē Horvātijā), taču diezin vai tas ir vienīgais zaudējuma iemesls Jāņa Daliņa stadionā. Tamlīdzīgās spēlēs, kā mēdz teikt, ir "jāēd zeme". Nevar teikt, ka RFS spēlētāji necentās, taču viņu spēlē pietrūka degsmes un iedvesmas. Valmieras komandai šī sezona objektīvu iemeslu dēl nav tik sekmīga, komandas griesti šosezon ir trešā vieta vai iekļūšana Eiropas kausu izcīņā no 4. vietas, tā ka šī spēle bija ļoti svarīga arī valmieriešiem, un viņi attiecīgā noskaņojumā arī devās laukumā. Vai RFS nenovērtēja pretinieku? Nebija tāda iemesla, turklāt situācijā, kad paklūp tavs galvenais un vienīgais konkurents cīņā par titulu, nedrīkst nenovērtēt nevienu pretinieku. RFS laikam gribēja apspēlēt Valmieras komandu pārāk klasiski, taču ar to nepietika. Svarīgi bija tas, kura komanda pirmā gūs vārtus, un tie bija valmierieši – jau 14. minūtē Ribeiru panāca 1:0 laukuma saimnieku labā. Šāds rezultāts saglabājās līdz spēles beigām. Pārsvars bija viesiem, bet bīstamākas situācijas veidojās pie RFS vārtiem. Vismaz trīs reizes Valmieras komandai gan arī paveicās – bumba lidoja garām vārtiem situācijās, kurās to neviens vairs nebūtu atvairījis. Veiksme, kā zināms, ne vienmēr ir akla, tā zina, kura pusē nostāties. Tā pusē, kurš ir vairāk pelnījis... RFS komanda nebija zaudējusi 39 pēc kārtas virslīgas spēlēs, taču agri vai vēlu, kā zināms, beidzas visas sērijas.

Labu iespaidu Valmieras komandas rindās atstāja abi debitanti no Ukrainas – pussargi Artjoms Miļčenko un Andrijs Korobenko. Sev atvēlētajās apmēram 40 minūtēs viņi būtiski sekmēja komandas uzvaru. Pēdējās trijās sezonās Valmieras komanda vismaz vienreiz apspēlē RFS (pagājušajā sezonā – divas uzvaras un divi neizšķirti), un šī uzvara valmieriešiem ir ļoti svarīga ne tikai punktu ziņā – vēl vairāk tā noderēs pārliecībai. Ja šāda komanda veidojas nākamajai sezonai (vēl taču ir savainotie Varslavāns, Gejs un Penkevics), tad tā būs krietni spēcīgāka komanda nekā tagad. Protams, ja visi pašreiz labākie tās spēlētāji paliks.

Tā ka starp abiem līderiem pirms savstarpējās spēles 16. septembrī paliek triju punktu pārsvars "Riga FC" komandai. Tā būs pirmā spēle pēc izlašu pauzes, un arī tas var ietekmēt abu komandu sniegumu. Pirmā spēle pēc pauzes būs ļoti svarīga arī divām komandām, kuras spēkojas par trešo vietu un par vietu "Eiropas četriniekā", - FK "Liepāja" savā laukumā tiksies ar "Valmiera FC". Liepājnieki neizteiksmīgā spēlē atkal izglābās – 1:1 viesos ar FK "Metta" (spēles beigās metieši varēja gūt arī uzvaras vārtus).

FK "Auda" tikai ar 1:0 pārspēja Salaspils "Super Nova" komandu (Salaspils komanda spēlēs ar "Audu" šosezon nav guvusi nevienus vārtus, bet virslīgā šosezon tā nav uzvarējusi jau 22 spēlēs pēc kārtas). Līderu tuvāko sekotāju trio kļuvis vēl blīvāks – liepājniekiem tagad ir 43 punkti, "Audai" - 42, bet valmieriešiem ir 41 punkts un rezervē pārceltā spēle ar "Super Nova".

FK "Tukums 2000/Telms" ar 3:0 pārspēja BFC "Daugavpils", pārtrauca septiņu spēļu sēriju bez uzvarām (tikai divi neizšķirti) un pameta 9. vietu turnīra tabulā, nobīdīdams uz to Daugavpils komandu. Turnīrā "Neviens negrib būt devītais" (pārspēles ar Nākotnes jeb 1. līgas otro komandu) ir sava intriga – daugavpilieši tikai par diviem punktiem atpaliek no Tukuma komandas un par četriem punktiem no "Mettas". Līdz Jelgavai jau ir tālāk – 8 punkti.

Pēc tādas spēļu kārtas gribas tūlītēju turpinājumu, taču būs jāpagaida. Izlašu pauze.