Bronzas hokeja izlase skrējienu uz Ostravu (un Prāgu!) sākusi ar divām itin pārliecinošām uzvarām pār Francijas izlasi – 3:1 un 4:1. Dažbrīd Harija Vītoliņa vadītās brigādes pārsvars laukumā bija pat nepieklājīgi liels. Kā pirmās spēles pirmajā trešdaļā, kad metienu skaits sanāca 20:3, vai arī kā pēcspēles metienos, kad latviešu metēji bija ne tikai precīzi, kas tomēr ir galvenais, bet arī ripas vārtos dabūja eleganti un dažādos stilos.

No malas izskatās, ka bronza tiek cienīta un mūsu izlase tiešām latiņu ir pacēlusi tik augstu, ka izlases ĢM jābrauc jau uz Prāgu, lai izvērtētu, kurā viesnīcā izlase gribēs mitināties 2024. gada pasaules čempionāta finālstadijā.

Šīs divas spēles, kā arī publiski pateiktais (nepateiktais) nepilnu pusgadu pēc vēsturiskās bronzas ļauj secināt, ka nacionālās izlases sakarā ar Latvijas hokeju viss ir kārtībā un ka tie, kas kādreiz nāks Oskara Cibuļska vai Kaspara Daugaviņa vietā, spēj turēt Tamperes buru.

Tāpat kā mums, arī Francijas izlasē ripu dzenāja septiņi iepriekšējā pasaules čempionāta spēlētāji. Tātad – gana pieredzējusi komanda. Preses konferencē pirms pirmās spēles Vītoliņš pateica, ka šī mums ir šā brīža pirmā izlase un nekāda tur eksperimentālā vai otrā, vai nedod dies ar vēl zemāku ciparu.

Komentāri (1)
CopyDraugiem X Whatsapp