No līdumnieku komandas līdz Otrās līgas čempioniem: Mārupes futbola vēsture

Foto: Margarita Vigule
Raimonds Kaže
CopyDraugiem X Whatsapp

Mārupe ir viena no jaunākajām pilsētām Latvijā, taču tās vēsture kā apdzīvotai vietai sniedzas gana tālu pirms 2022. gada 1. jūlija, kad tā oficiāli kļuva par pilsētu. Mūsdienu Mārupes teritorija sāka attīstīties 19. gadsimtā pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemes guberņā, bet pirmās Latvijas brīvvalsts beigu periodā Mārupes pagasts bija teritorijas ziņā mazākais, bet visblīvāk apdzīvotais Rīgas apriņķī.

Loģiski var pieņemt, ka Mārupes teritorijā futbolu sāka spēlēt vai nu vēl pirms Pirmā pasaules kara, vai neilgi pēc tā, taču neko precīzāku līdz šim noskaidrot nav izdevies - digitalizētajos laikrakstos liecību par futbola komandu Mārupē nav, pirmajos Latvijas neatkarības gados pastāvēja Mārupes sporta pulciņš, kas reizēm piedalījās dažādos sporta pasākumos, taču konkrēti futbola sakarā tas nav piesaukts. Vienlaikus, ņemot vērā, ka tolaik futbols bija pārliecinoši populārākais sporta veids Latvijā un savas komandas bija teju katrā apdzīvotā vietā, gan jau arī Mārupē tāda bija, un gan jau kaut kur vecos foto albumos ir atrodama kāda fotogrāfija ar šādu aizmirstībā grimušu komandu. Taču, kamēr šāda fotogrāfija nav atradusies, runāt kaut ko konkrētu par Mārupes futbola senvēsturi nav iespējams. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados sava nodaļa Mārupē bija 5. Rīgas aizsargu pulkam, iespējams, ka Latvijas Valsts vēstures arhīva 3691. fondā atrodamas kādas liecības par tās iesaisti futbola spēlēs, bet šis jautājums lai paliek nākotnes pētniekiem.

Par pirmā futbola laukuma ierīkošanu Mārupē arī ziņas ir aptuvenas - 1952. gadā laikrakstā "Darba Balss" varēja lasīt: "Savā laikā Mārupē pie tautas nama ierīkoja sporta laukumu. Tur iekārtoja futbola un volejbola laukumus, skrejceļu, vietu lēkšanai utt." Kad bija šis "savā laikā"? Mārupes tautas nama (tagadējais Kultūras nams) būvniecību sāka 1936. gadā, tolaik to būvējot kā Aizsargu namu, proti, piederīgu Aizsargu organizācijai, kura aktīvi nodarbojās ar sportu. Vienlaikus darbi negāja sevišķi ātri, un atklāja šo ēku vien vācu okupācijas laikā, 1942. gadā – kā Pagasta māju. Vai sporta laukumu ierīkoja jau trīsdesmitajos gados, vai arī vēlāk, informācijas trūkst. Lai vai kā, 1952. gadā tā stāvoklis bija bēdīgs un sportam to jau kādu laiku neizmantoja, jo tajā pašā rakstā varēja lasīt: "Tas aizaudzis zālēm kā pļava. Jūnijā sporta laukumā nopļāva pat sienu. Tagad uz sporta laukuma ganās zirgs, kas it kā pieder tautas namam, bet ko darbā izmanto R. Zīraks." Ciema padome tikām skaidroja, ka sporta laukumu nepieciešams pārcelt uz citu vietu, jo esošais atrodoties daļēji zem elektrības vadiem. Tiesa, kā tika apgalvots, futbols uz šī laukuma tiekot spēlēts, neprecizējot gan, vai R. Zīraka zirgs arī piedalās spēlēs.

Šķiet, ka sporta laukumu nekopšana tajā laikā Mārupē bija populāra – arī 1958. gadā laikraksts "Sports", ziņojot par Rīgas rajona konferences norisēm, Mārupi piesauca kā slikto piemēru, jo "Mārupes 2. septiņgadīgās skolas direktors biedrs Laizāns kūdras fabrikas "Mārupe" sporta laukumu, kas atrodas pie šīs skolas, lika uzart un apstādīt ar kartupeļiem." Arī mūsdienās gadās, ka Latvijas futbola laukumu kvalitāti salīdzina ar kartupeļu lauku, bet Mārupē pirms 65 gadiem šo lietu uztvēra burtiski.

Vienlaikus tieši ap šo laiku futbola dzīve Mārupē sāka attīstīties, 1958. gadā futbolam aktīvāk sāka pievērsties Mārupes kūdras fabrika. Jaunā komanda pieteicās 1958. gada Rīgas rajona meistarsacīkstēs un tajās startēja negaidīti labi, kādu laiku bija pat līdera pozīcijā, bet sezonu beidza kā trešā no septiņām komandām. Laikraksts "Darba Balss" sezonas noslēgumā rakstīja, ka sporta norises kūdras fabrikā vadīja arodorganizācijas vietējās komitejas priekšsēdētājs Romans Lapkins, kurš arī pildīja futbola komandas trenera funkcijas, kā komandas labākos spēlētājus nosauca N. Kudrovu, E. Cīruli, E. Bušu un A. Kuzņecovu.

Mārupes kūdras fabrikas komanda uzbrukumā, 1958. gads
Mārupes kūdras fabrikas komanda uzbrukumā, 1958. gads Foto: Fotogrāfs nezināms

Rīgas rajona meistarsacīkstēs Mārupes kūdras fabrika kļuva par regulāru dalībnieci, lielākoties turnīra tabulā atrodoties vidusdaļā. Sevišķi principiālas cīņas mārupiešiem parasti bija ar Olaines kūdras fabriku, sacensību veicināja gan ģeogrāfiskais tuvums, gan lielākoties līdzīgais komandu līmenis, reizēm tur neiztika bez asumiem, bet 1959. gadā notikušu incidentu šo komandu starpā, kura rezultātā laukumā izskrēja arī skatītāji, izvērtēja augstākā līmenī.

1961. gadā publicētā apskatā par sporta norisēm Mārupes kūdras fabrikā var lasīt: "Sekcijā darbojas 13 futbolisti. Tātad tikko iznāk pilna komanda. Agrāk gan bija krietni vairāk, un arī rezultātu netrūka. 1958. gadā Mārupes futbolisti ieguva 3. vietu rajonā. Skaistas uzvaras kūdras fabrikas spēlētāji guva pret Elektrospuldžu rūpnīcu, "Sarkano zvaigzni", 23. ATK, "Kompresoru" un citām vienībām. Taču tad nāca spēju atslābums. Dažādu gadījuma treneru un metodistu vadīti, futbolisti sāka pļēgurot, daži pārgāja uz Rīgas vienībām. Tikai šogad komandā atkal radusies kārtība. Te nopelns gan komandas kapteinim B. Bočovam un centra uzbrucējam elektriķim B. Bušam, kuri ir arī darba pirmrindnieki."

1964. gada Rīgas rajona meistarsacīkšu tabula.
1964. gada Rīgas rajona meistarsacīkšu tabula. Foto: autors nezināms

1965. gadā Mārupes kūdras fabrikas spēlētāju I. Lapkinu atzina par Rīgas rajona labāko uzbrucēju. Tāpat sešdesmito gadu vidū futbola komandu izveidoja arī kolhozā "Mārupe", kā par to 1966. gadā ziņoja "Darba Balss", gadu iepriekš par arteļa līdzekļiem futbolistiem bija iegādāti formas tērpi, bet šajā gadā bija paredzēts nopirkt arī apavus. Šķiet, ka ap šo laiku kūdras fabrikas futbola komanda pārstāja eksistēt, bet rajona meistarsacīkstēs turpmāk piedalījās kolhoza "Mārupe" vienība. 1975. gadā "Darba Balss" Mārupes komandu raksturoja šādi: "Kolhoza "Mārupe" komanda apliecināja sevi par cīņas spējīgu kolektīvu, kurā vairāki futbolisti labi pārvalda bumbas tehniku. Vienībā ir daudz jauniešu, tomēr tai pietrūkst uzvaras gribas." 1980. gadā publikācijā par kolhozu "Mārupe" atrodams garāks apraksts par elektriķi Jāni Gailīti, kur teikts: "Ja "Mārupes" futbolisti ir pazīstami visā rajonā, tad liela nozīme te Jāņa sportiskajai formai un meistarībai."

1970. gada Rīgas rajona meistarsacīkšu tabula
1970. gada Rīgas rajona meistarsacīkšu tabula Foto: autors nezināms

Turpmākajos gados laikrakstos futbols Mārupē pieminēts ļoti reti, vien 1987. gadā "Daugavas" sporta svētku ietvaros notiekošā minifutbola turnīrā uzvarēja komanda "Mārupe", kuras vārtus sargāja kādreizējas Rīgas "Celtnieka" rokasbumbas meistarkomandas vārtsargs Ojārs Viļumsons.

Pirmās neatkarības desmitgades Mārupes futbolā bija diezgan tukšas - vismaz tādā mērā, ka pieaugušo turnīros 11x11 futbolā Mārupes vārds divdesmit gadu garumā nekur neparādījās. 2001. gadā treneris Mamedkerims Zeinalovs sāka trenēt 34 zēnus, sākotnēji futbols bija maksas pulciņš, bet no 2003. gada Zeinalovs saņēma algu no pašvaldības, divus gadus vēlāk viņam kā treneris pievienojās Agris Kokorevičs. Kā sporta organizatore novadā sāka strādāt Silvija Bartušēvica.

Rosība futbola lauciņā kļuva organizētāka 2008. gadā līdz ar Mārupes Sporta centra izveidošanu. Pirmais turnīrs ar mārupiešu dalību bija 2009. /2010. gada LAFL ziemas turnīrs 7x7 futbolā, bet no 2010. gada komanda startēja 2. līgas turnīrā "lielajā futbolā", piedaloties sacensībās Rīgas zonā. Jau šajos turnīros Mārupes komandas trenera funkcijas pildīja bijušais Balvu futbola komandas vārtsargs Agris Kokorevičs, kas Mārupes futbolā ir nozīmīgs vēl joprojām. Pirmā sezona 2. līgā noslēgta 8. vietā 11 komandu konkurencē, labākie vārtu guvēji mārupiešu rindās bija Juris Macuks un Deniss Putrāns ar sešiem precīziem raidījumiem katram. Nākamajā sezonā, startējot ar nosaukumu "Dinamo/Mārupe", komanda Rīgas zonā palika pēdējā, 11. vietā, un uz kādu laiku Mārupe no nosacīti lielā futbola atkal pazuda. No šiem Mārupes SC agrīno gadu futbolistiem noteikti jāpiemin Kaspars Žurovs, kas spēlējis Latvijas telpu futbola izlasē.

Otrajā līgā Mārupe atgriezās 2019. gadā, un visnotaļ cienījami - desmit komandu konkurencē 2. līgas Rietumu zonā tā izcīnīja 5. vietu un bija tuvāk vadošajām komandām nekā lejasgalam. Par labāko komandas vārtu guvēju kļuva Verners Lapinskis (10 vārti), ar astoņiem precīziem sitieniem atzīmējās Rainers Veide, bet sešiem - Valters Lapinskis un Rihards Tomingass. Kategorijā "vārti + piespēles" labākais bija Veide, kurš līdzās saviem gūtajiem vārtiem 11 reizes asistēja komandas biedru vārtu guvumos, tāpat 10 rezultatīvas piespēles atdeva Reinis Grabovskis. Jāatzīmē, ka komandas kodolu veidoja vietējie, mārupieši. Virslīgas pieredze, lai arī neliela, bija diviem šī gada Mārupes futbolistiem - Dmitrijam Buiko un Mārcim Melecim. Komandu trenēja Nikolajs Poļakovs. Mārupes komanda, jau sākot ar savu pirmo gadu pēc atjaunošanas, 11x11 futbolā izcēlās ar atbildīgu pieeju mārketingam, skatītāju piesaistīšanai un komandas tēla veidošanai, te lieli nopelni ir Mārupes komandas ģenerālmenedžerim Ringoldam Prāvastam.

Nākamajā sezonā Mārupei bija ambīcijas 2. līgā cīnīties par visaugstākajām vietām, taču tas bija gads, kur ne tikai futbola, bet arī visas citas norises pamatīgi ietekmēja Covid-19 pandēmijas sākšanās, kas nozīmēja aizkavētu sezonas sākumu un norautas tās beigas.

Pirms sezonas komandai bija piesaistīts treneris no Anglijas - Antonijs Makmulens, kas arī lika domāt - nu tik būs! Bet nebija. Mārupieši sezonu iesāka nesekmīgi, tās gaitā par komandas galveno treneri kļuva Māris Riherts, kas sezonu sāka kā spēlētājs, bet noslēdza kā galvenais treneris, kamēr par viņa palīgu kļuva pirmais Mārupes SC futbola komandas treneris Agris Kokorevičs. Sezonu izdevās saglābt - no priekšpēdējās vietas izdevās tikt līdz pat piektajai vietai uz brīdi, kad viss amatieru sports tika apturēts. Par Mārupes pamatvārtsargu bija kļuvis tikai sešpadsmit gadus vecais Klāvs Aleksandrs Bluķis, aizsardzībā galvenie balsti bija Dmitrijs Buiko un Austris Sprukulis, laukuma vidū - Dāvis Vilcāns, Rainers Veide un Reino Grabovskis, bet uzbrukumā - Kristians Korsaks un Raitis Butlers. Labākie vārtu guvēji – Veide (9) un Korsaks (8).

2021. gads ienesa pārmaiņas Latvijas futbola zemākajās līgās - tika izveidota vienota 2. līga, bet reģionālā līmenī turpmāk noritēja 3. līgas sacensības. Mārupes SC šajā brīdī pērnās sezonas rezultāti deva iespēju ar pirmo komandu spēlēt 2. līgā, bet otro - 3. līgā. Diemžēl sezonā atkal iejaucās pandēmija, un to neizdevās pabeigt. Mārupes sezonu varētu raksturot kā vidēji labu - tā kā Otrajā līgā tagad spēlēja komandas no visas Latvijas, vismaz teorētiski konkurences līmenim tur vajadzēja būt augstākam nekā zonālajā turnīrā, līdz ar to 8. vieta 14 komandu konkurencē būtu vērtējama pozitīvi. Vienlaikus nepabeigta turnīra gadījumā tāpat grūti runāt par izdošanos vai neizdošanos. Aizvadītajās 13 spēlēs labākais Mārupes vārtu guvējs bija Kristians Korsaks (6), piecus vārtus guva Roberts Lodziņš, vārtos visbiežāk spēlēja Mārcis Melecis. Otrā komanda 3. līgas Rietumu zonā bija desmitā 12 komandu vidū.

Pēc divām dīvainajām sezonām 2022. gadā beidzot sezonu gan iesākt, gan noslēgt varēja atbilstoši plāniem, un Mārupes SC komandai tā izvērtās par labu sezonu. 2. līga tagad bija sadalīta divās zonās - Rietumu un Austrumu, kur pirmos divus riņķus komandas aizvadīja ar savas zonas komandām, bet pēc tam katras zonas labākās četras komandas savā starpā izspēlēja tiesības pāriet līmeni augstāk, bet pārējās cīnījās par vietas saglabāšanu Otrajā līgā. Mārupei vispirms izdevās nodrošināt vietu Rietumu labākajā četriniekā, bet otrajā kārtā - izcīnīt piekto vietu 2. līgas kopvērtējumā (līdz ar to - par trim vietām uzlabot savu iepriekšējās sezonas rezultātu). Šajā sezonā Mārupes komandā ienāca ārzemju futbolisti, īpaši jāizceļ Pjērs Okende no Kongo Demokrātiskās Republikas, kas 10 spēlēs guva 13 vārtus, komandas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā piekāpjoties tikai Kristianam Korsakam, kuram bija 15 vārtu guvumi.

Vēl viens nozīmīgs jaunpienācējs bija vārtsargs Ruans Jesus, kurš kļuva par komandas pirmo numuru vārtos. Tāpat komandu papildināja futbolists ar Virslīgas pieredzi Gatis Štrauss.

Foto: Fotogrāfs nezināms

Tikām 2023. gadā Mārupes SC sasniedza patiešām nebijušas virsotnes. Ar Mārupes komandu otro sezonu strādāja galvenais treneris - Rodrigo Pereira. Arī spēlētāju ziņā komandas komplektācija bija vēl jaudīgāka nekā iepriekš, par skaļāko tās jaunpienācēju kļuva pieredzējušais Nauris Bulvītis, kas savas karjeras laikā bija spēlējis tādos turnīros kā Šveices superlīga, Slovākijas superlīga, Skotijas 1. līga, kā arī aizvadījis 19 spēles Latvijas izlases sastāvā. Tāpat komandu pastiprināja vairāki leģionāri. 2. līgas Rietumu zonā Mārupe 14 spēlēs izcīnīja 11 uzvaras, vienu reizi spēlēja neizšķirti un piedzīvoja divus zaudējumus, kas tai deva pirmo vietu un labas pozīcijas pirms finālturnīra. Tiekoties ar labākajām Austrumu komandām, visai ātri kļuva skaidrs, ka par 2. līgas čempiona titulu šajā gadā cīnīties varēja divas komandas: Mārupe un Kalupe. Oktobra sākumā, izcīnot uzvaru Ilūkstē, Mārupes futbolisti oficiāli nodrošināja vismaz otro vietu sezonas kopvērtējumā un garantētas tiesības spēlēt Nākotnes līgā 2024. gadā. Īpaši šajā gadā uguņoja Kristians Korsaks, kas divas kārtas līdz 2. līgas turnīra beigām jau bija guvis 24 vārtus. Tāpat Mārupe labi sevi apliecināja Latvijas kausa izcīņā, kur tā pieveica ne tikai Valkas komandu, bet arī divas Nākotnes līgas pārstāves – "Skansti" un Rīgas "Dinamo", bet trešajai Nākotnes līgas komandai - "Beitar" - zaudēja spraigā cīņā ar 0:1, izstājoties turnīra astotdaļfinālā.

Mārupē un Mārupes novadā ir dzīvojuši un dzīvo dažādu paaudžu izcili Latvijas futbolisti. Šeit sava mūža nogali pavadīja pirmās brīvvalsts futbola un hokeja izlasēs spēlējušais Aleksejs Auziņš, kurš bija ievērojams arī kā treneris, kas ielicis futbola un hokeja pamatus vairākiem tūkstošiem zēnu. Tāpat par savējiem mārupieši var uzskatīt Euro 2004 dalībniekus Imantu Bleideli un Mihailu Miholapu, 12 vārtus Latvijas izlases rindās guvušo Aleksandru Cauņu, Latvijas izlases dalībnieku Rihardu Matrevicu un citus panākumus guvušus futbolistus, kuri varbūt gan tieši Mārupē nekad spēlējuši nav. Atbilstoši situācijai 2023. gada rudenī ievērojamākais spēlētājs, kuram Mārupe ir bijusi atspēriena solis viņa futbolista karjerā, ir vārtsargs Mārcis Melecis, kura karjeras lielākā daļa gan aizritēja Latvijas 1. līgā, tomēr viņš aizvadīja arī dažas spēles Virslīgā "FK Jelgava" un Jūrmalas "Spartaka" sastāvā, tai skaitā piedalījās vienā Eirokausu spēlē.

Taču ir pamats ticēt, ka nākotne Mārupes futbolam nesīs arī spožākus vārdus, viena no lielākajām aktuālajām cerībām ir Markuss Ivulāns, kurš labi sevi apliecina vienā no Nākotnes līgas vadošajām komandām "Skanste" un pārstāv U19 izlasi. Tāpat ar Mārupes SC ir trenējies cits U19 izlases futbolists Kristaps Grabovskis.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu