Ukrainas sportisti aicina Francijas prezidentu nepieļaut "neitrālo" atlētu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs (3)

Jau gandrīz divus gadus Krievija ar Baltkrievijas atbalstu īsteno pilna mēroga karadarbību Ukrainā, taču Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pērn nolēma atļaut agresoru valstu sportistiem piedalīties 2024. gada Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs "neitrālu" atlētu statusā.

Ukrainas sportisti, tostarp grieķu-romiešu cīņas olimpiskais čempions Žans Beļeņuks un futbola zvaigzne Mihailo Mudriks, lūguši Francijas un valsts galvaspilsētas amatpersonas nepieļaut Krievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs.

"Ukrainas sportisti ciena un pateicas par jūsu nelokāmo nostāju un vispusīgo atbalstu mūsu valstij, kas pret brutālu agresoru cīnās par suverenitāti un neatkarību," norādīts vēstulē, ko publicējusi Ukrainas sporta ministrija.

"Francija ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām un atpazīstamākajām Ukrainas partnervalstīm, nenogurstoši sniedzot ukraiņu tautai nepieciešamo atbalstu un palīdzību, lai viņi varētu īstenot savas tiesības saglabāt valsts brīvību un identitāti."

Vēstule adresēta arī Parīzes mērei Annai Idalgo, Francijas sporta ministrei Amēlijai Udeā-Kasterai un Parīzes olimpisko spēļu organizatoru komitejas vadītājam Tonijam Estangē, kurš pērn decembrī izteicās, ka "Krievijas un Baltkrievijas neitrālie atlēti būs laipni gaidīti".

SOK vadlīnijas paredz, ka Krievijas olimpieši Parīzē nevarēs startēt komandu sporta veidos, taču individuālajās sacensībās drīkstēs piedalīties tā dēvētie neitrālie atlēti, kas neatbalsta karu Ukrainā un nav saistīti ar agresorvalsts militārajām struktūrām.

"Neitrālie" atlēti olimpiskajās spēlēs drīkstēs piedalīties bez nacionālās identitātes simboliem – karoga un himnas.

Valsts līmenī organizētu dopinga pārkāpumu dēļ Krievijas sportisti kā "neitrāli" atlēti piedalījās iepriekšējās trīs Olimpiādēs – 2018. gadā Phjončhanas un 2022. gada Pekinas ziemas spēlēs, kā arī 2021. gada Tokijas vasaras spēlēs.