/nginx/o/2024/01/12/15826877t1ha59e.jpg)
Saeimas deputāti nosūtījuši vēstuli Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un šīs valsts parlamentam ar aicinājumu apsvērt iespēju liegt valstī iebraukt un uzturēties agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas - sportistiem. Saeimas Preses dienests vēsta, ka vēstuli parakstījuši 80 parlamenta deputāti.
Deputāti uzsver, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) paziņojums ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem sportistiem ir bezatbildīgs un neatbalstāms, tādēļ viņi aicina Franciju izvērtēt iespēju un veikt nepieciešamās darbības, lai nepieļautu šo sportistu dalību spēlēs.
Krievijas ārpolitikas doktrīnā viens no tās vērtību izplatīšanas virzieniem ir maigās varas izmantošana attiecību veidošanā ar ārvalstīm, un sports ir viens no tās izmantošanas veidiem. Krievija izmanto "neitrālu" sportistu klātbūtni starptautiskās sacensībās savā valsts propagandā, kas ietver agresora armijas slavināšanu un militārās rekrutēšanas veicināšanu, pauž deputāti.
Deputāti norāda, ka par nodomu nestartēt Parīzē, ja tur neitrālo sportistu statusā piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti, jau paziņojuši vairāki olimpiskie čempioni no Latvijas. Deputāti arī pieļauj, ja SOK nemainīs savu lēmumu, šādus paziņojumus varam sagaidīt arī no citu Eiropas valstu sportistiem.
Tāpat deputāti vēstulē atgādina, ka 2022.gada 2.martā Ņujorkā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju "Agresija pret Ukrainu", kurā pausts pārliecinošs starptautiskās sabiedrības nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistei šajā uzbrukumā.
Patlaban neitrālu sportistu statusā olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies 11 sportisti - astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas, teikts deputātu vēstulē.
"Situācija ir sarežģīta, taču viennozīmīgi mums ir jāturpina skaidri paust nostāju pret Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt Parīzes olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem atlētiem. Tas ir nepieļaujami, tādēļ jāmeklē visi iespējamie ceļi, kā nepieļaut krievu un baltkrievu dalību Parīzes spēlēs," uzsver Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).
SOK 8.decembrī, neņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem. Patlaban neitrālu sportistu statusā olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies 11 sportisti - astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas.
Jautājumā par 2024.gada olimpiskajām spēlēm Parīzē Latvija, pirmkārt, gaidīs pašas Ukrainas viedokli un lēmumu par tālāko rīcību, iepriekš informēja IZM.
IZM skaidro, ka pašlaik esot iespējami dažādi rīcības scenāriji. Publiskā telpā kā viens no risinājumiem ir izskanējis panākt, lai SOK atceļ savu lēmumu.
Par nodomu nestartēt Parīzē, ja tur neitrālo sportistu statusā piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti, jau paziņojuši olimpiskie čempioni 3x3 basketbolā Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis un Agnis Čavars.
