Patlaban neitrālu sportistu statusā olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies 11 sportisti - astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas, teikts deputātu vēstulē.
"Situācija ir sarežģīta, taču viennozīmīgi mums ir jāturpina skaidri paust nostāju pret Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt Parīzes olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem atlētiem. Tas ir nepieļaujami, tādēļ jāmeklē visi iespējamie ceļi, kā nepieļaut krievu un baltkrievu dalību Parīzes spēlēs," uzsver Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).
SOK 8.decembrī, neņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem. Patlaban neitrālu sportistu statusā olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies 11 sportisti - astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas.
Jautājumā par 2024.gada olimpiskajām spēlēm Parīzē Latvija, pirmkārt, gaidīs pašas Ukrainas viedokli un lēmumu par tālāko rīcību, iepriekš informēja IZM.
IZM skaidro, ka pašlaik esot iespējami dažādi rīcības scenāriji. Publiskā telpā kā viens no risinājumiem ir izskanējis panākt, lai SOK atceļ savu lēmumu.
Par nodomu nestartēt Parīzē, ja tur neitrālo sportistu statusā piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti, jau paziņojuši olimpiskie čempioni 3x3 basketbolā Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis un Agnis Čavars.