:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Pasen neesmu komunicējis par Latvijas izlases ģenerālštābu, tāpēc nezinu, kāds ir treneru un ģenerālmenedžera Rūdolfa Kalvīša aizsargu rangs. Principā man ir saprotami treneru izvairīgie vērtējumi sezonas laikā, jo nekad nevar zināt, vai ranga 15. aizsargs nav jāved uz pasaules čempionātu. Tāpēc lieks nopēlums vai pārlieku liela slavināšana var arī būt nevietā.
Pēc abām pārbaudes spēlēm ar Franciju provocēju Hariju Vītoliņu, vai abi augumā raženie aizsargi Miks Tumānovs un Artūrs Andžāns jau var posties braucienam uz pasaules čempionātu Ostravā. Skaidrs, ka Vītoliņš neteica ne ui!, ne fui!, bet kaut ko no diplomātu akadēmijas absolventu retorikas. Nākamais turnīrs Bratislavā, jo sevišķi spēle ar Slovākiju, abiem tik spoža vairs nebija un manā rangā pagaidām Andžānam vietas nav, bet Tumānovs tur nokritis par vienu pozīciju zemāk.
Kopumā novērtēt aizsargus ir visgrūtāk. Katrā līgā citas prasības, un vienīgā skatuve, kad visi kopā, ir pasaules čempionāts vai pat precīzāk – olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīri, kad tiešām visi hokejisti ir brīvi no pamatdarba klubos.
Mans piecpadsmit aizsargu rangs pussezonā ir šāds. Kā parasti – aiz jaunā ranga iekavās, kāds tas spēlētājam bija iepriekšējo reizi, pirms pusgada. Statistika – ieskaitot 13. janvāra spēles.
15. (-) Niks Feņenko “Drakkar”/Beikomo/Kvebeka
(Līga, spēles, punkti (vārti+piespēles), lietderība, sodi.)
Kvebeka, 30, 25 (5+20), +20, 10
PJČ, 5, 1 (0+1), -1, 8